AS TRASTA KOMERCBANKA FINANŠU PĀRSKATI UN, KAS SAGATAVOTI SASKAŅĀ AR ES PIEŅEMTAJIEM STARPTAUTISKAJIEM FINANŠU PĀRSKATU SAGATAVOŠANAS STANDARTIEM UN REVIDENTU ZIŅOJUMS
SATURS lpp. Bankas (grupas mātes sabiedrības) vadības ziņojums 3 Paziņojums par Bankas (grupas mātes sabiedrības) vadības atbildību 5 Bankas (grupas mātes sabiedrības) padomes un valdes sastāvs 6 Revidentu ziņojums 7 Bankas un Grupas konsolidētie finanšu pārskati: Bankas visaptverošo ienākumu pārskats un Konsolidētais visaptverošo ienākumu pārskats 9 Bankas pārskats par finanšu stāvokli un Konsolidētais pārskats par finanšu stāvokli 11 Bankas kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats un Konsolidētais kapitāla un rezervju izmaiņu pārskats 13 Bankas naudas plūsmas pārskats un Konsolidētais naudas plūsmas pārskats 15 Bankas finanšu pārskatu un Konsolidēto finanšu pārskatu pielikumi 17 AS TRASTA KOMERCBANKA 2
BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) VADĪBAS ZIŅOJUMS 2013. gadā Latvijas IKP izaugsme sasniedza 4.1%, ko galvenokārt nodrošināja tādas nozares kā tirdzniecība, būvniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu. Kaut arī šis rādītājs ir par 1.1-1.2% mazāks nekā divos iepriekšējos gados, tomēr tas joprojām ir viens no augstākajiem Eiropā. Bezdarba līmenis Latvijā 2013. gadā samazinājās no 10.5% līdz 9.5%, kā arī valstī netika reģistrēta turpmāka inflācija. Savukārt Eiropas Savienībā un eirozonā, par kuras dalībnieci Latvija kļuva 2014. gada 1. janvārī, 2013. gada 2. pusgadā beidzās recesija, un šis fakts sekmēs Latvijas ekonomikas izaugsmes saglabāšanos arī nākamgad. 2014. gadā potenciālais IKP pieaugums Latvijā tiek prognozēts ap 3%. Latvijas kopbudžeta deficīts 2013. gadā veidoja ap 1.5% no IKP, un, saskaņā ar sākotnējām aplēsēm, valsts parādu pērn izdevās samazināt procentuālajā izteiksmē tas saruka zem 40% no IKP (nodokļu ieņēmumi 2013. gadā par 2.3% pārsniedza plānotos). Arī tekošā konta deficīts nebija liels aptuveni 1% no IKP. 2014. gada janvārī Latvijai izdevās piesaistīt pasaules finanšu tirgos 1 mljrd. euro, pateicoties 7-gadīgo valsts eiroobligāciju emisijai, kas jau martā ļāva samazināt parādu Eirokomisijai par attiecīgo summu. Tādējādi valsts finanses pašreiz var nosaukt par sabalansētām. Ņemot vērā iepriekš minēto, gan sasniegtos Latvijas ekonomikas izaugsmes rādītājus, gan paredzamo pievienošanos eirozonai, starptautiskās reitingu aģentūras Moody s Investors Service, Standard & Poor s un Fitch Ratings pērn paaugstināja valsts kredītreitingus. Latvijas finanšu sektora darbību 2013. gadā kopumā raksturo peļņa (173 milj. LVL), augsta likviditāte (64%) un kapitāla pietiekamība (19%). Jāatzīmē, ka par tendenci kļuvusi arī kavēto kredītu īpatsvara samazināšanās finanšu sektora uzņēmumu kredītportfeļos. Banka 2013. gadu aizvadīja pilnveidojot klientu apkalpošanas servisu un elektronisko pakalpojumu funkcionalitāti, uzlabojot bankas aktīvu kvalitāti un aktīvi gatavojoties eiro ieviešanai 2014. gada 1. janvārī. Bankai izdevies sasniegt labus rezultātus, par ko liecina pārskata periodā gūtie panākumi. 2013. gadu Banka noslēdza ar peļņu 1.30 milj. latu (1.85 milj. euro) apmērā, līdz ar ko ir pieaudzis Bankas pašu kapitāls. Turklāt, Banka pērn palielināja savu subordinēto kapitālu līdz 10.96 milj. latu (15.59 milj. euro), kā arī audzēja klientu bāzi par 14% (klientu-privātpersonu skaitu par 7%). 2013. gadā Banka palielināja savus ieņēmumus visos galvenajos sektoros procentu un komisiju ieņēmumus, kā arī ienākumus no vērtspapīru un valūtas darījumiem, savukārt procentu izdevumus, tieši otrādi, izdevies samazināt. 2013. gada beigās Bankas kapitāla pietiekamības un likviditātes rādītāji bija attiecīgi 17,54% un 71.95% līmenī, pārsniedzot gan noteiktos normatīvus, gan plānotos budžeta rādītājus. 2013. gada peļņu plānots nesadalīt, iekļaujot to pilnā apjomā Bankas kapitāla pietiekamības aprēķinā. Bankas kapitāla un rezervju apjoms 2013. gada 31. decembrī sastādīja 38.34 milj. latu (54.55 milj. euro). 2013. gada 31. decembrī Bankas aktīvu apjoms sasniedza 291.74 milj. latu (415.11 milj. euro), kas ir par 10.22 miljoniem latu (14.54 milj. euro) mazāk nekā 2012. gada noslēguma radītājs. Pārskata perioda beigās piesaistīto noguldījumu apjoms sasniedza 235.78 milj. latu (335.48 milj. euro), bet Bankas kredītportfelis sastādīja 79.72 milj. latu (113.43 milj. euro). Bankas konsolidācijas grupu veido meitas uzņēmumi TKB Nekustamie īpašumi, TKB Līzings un tā meitas uzņēmumi TKB Leasing Tajikistan, TKB LU un Project 1, Heckbert C7 Holdings un tā meitas uzņēmums Ferrous Kereskedelmi KFT. Grupas aktīvu apjoms uz pārskata perioda beigām sastāda 292.85milj. latu (416.69 milj. euro), kas ir par 11.30 milj. latu (16.08 milj. euro) mazāk nekā 2012. gada noslēguma apjoms. 2013. gada 4. ceturksni Grupa noslēdza ar peļņu 1.08 milj. latu (1.54 milj. euro) apmērā. Domājot par papildu iespējām Bankas klientiem jaunu eksporta tirgu apgūšanā, Banka 2013. gadā kļuva par Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) biedru, kas dod iespēju vienkopus uzklausīt uzņēmēju viedokļus, iepazīties ar eksportējošu uzņēmumu problēmām un vajadzībām, kā arī dalīties uzkrātajā pieredzē drošu un efektīvu tirdzniecības finansēšanas operāciju veikšanā, ko banka jau desmit gadus sniedz saviem klientiem kā vienīgais starptautiskās faktoringa organizācijas Factors Chain International (FCI) pārstāvis Latvijā. Rūpējoties par Bankas klientiem, kuri vēlas uzkrāt un diversificēt savu kapitālu, Banka 2013. gada jūnijā uzsāka piedāvāt jaunu pakalpojumu Investīciju zelts, nodrošinot astoņu dažādu nominālu visaugstākās raudzes (999.9 proves jeb 24 karātu) investīciju zelta stieņu iegādi un uzglabāšanu Bankas seifu glabātuvē. Bankas maksājumu karšu klāstu 2013. gadā papildināja jauna, elitāra MasterCard kredītkarte World Elite MasterCard. Šo elitāro karti ar īpaši plašu ekskluzīvu privilēģiju spektru Banka nodrošina saviem uzticamākajiem klientiem kā apliecinājumu ilglaicīgai un auglīgai sadarbībai. Aizvadītajā gadā Banka turpināja uzturēt augstus standartus klientu apkalpošanā un maksājumu kvalitātē. Bankas starptautisko maksājumu teicamo kvalitāti kārtējo reizi apstiprināja Bankas sadarbības partneri lielākās Vācijas bankas Deutsche Bank un Commerzbank, jau astoto reizi pēc kārtas piešķirot Bankai ikgadējās balvas STP Award 2012 un STP Excellence Award 2012. Tādejādi Banka vēlreiz saņēmusi apliecinājumu savas komandas profesionalitātei un nevainojamam klientu apkalpošanas servisam aizvadītajā darba posmā. AS TRASTA KOMERCBANKA 3
BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) VADĪBAS ZIŅOJUMS (turpinājums) Starptautiskā reitingu aģentūra Moody`s Investors Service 2013. gada oktobrī pārskatīja Bankas piešķirtos reitingus un saglabāja tos iepriekšējā līmenī. Tādējādi Bankas reitings ilgtermiņa depozītiem ārvalstu un vietējā valūtā palika nemainīgs - B3. Aģentūra saglabāja iepriekšējā līmenī Bankas finansiālā stipruma reitingu, reitingu īstermiņa saistībām ārvalstu un vietējā valūtā, ka arī reitingu prognozes. 2013. gadā Banka turpināja attīstīt tehnoloģijas, kuras nodrošina Bankas klientiem pieeju viņu kontiem no jebkuras vietas pasaulē ar visaugstāko drošības pakāpi. Klientu ērtībai internetbankā Trast.Net tika ieviesta ātrā e-paraksta funkcija zema riska darījumu apstiprināšanai, ģenerējot elektronisko parakstu kodu kartēs. Jau kopš 1997. gada, kad Banka pirmā Latvijā ieviesa internetbanku, visi Bankas klientu konti ir aizsargāti ar daudzpakāpju drošības sistēmu, tai skaitā visdrošākās elektroniskās kodu kartes Digipass - ģenerētiem unikāliem pieejas kodiem kontu informācijas pārlūkošanai un drošu elektronisko parakstu veidošanai. Arī turpmāk tehnoloģiju attīstība un augstāko drošības standartu ievērošana Bankas pakalpojumu sniegšanā saglabāsies kā viena no Bankas servisa prioritātēm. Lai uzlabotu klientu ērtības elektroniskās tirdzniecības platformas TKB TRADER lietošanā, Banka 2013. gadā izveidoja platformas mobilās aplikācijas planšetdatoru un mobilo tālruņu lietotājiem, kas dod iespēju ērti, ātri un vienkārši strādāt pasaules finanšu tirgos, izmantojot mobilās ierīces, kas darbojas ios un Android operētājsistēmās. Mobilo aplikāciju lietotājiem pieejamas tādas tirdzniecības platformas pamatiespējas kā investīciju portfeļa kontrole reālā laika režīmā, darījumu noslēgšana, tehniskās analīzes funkcijas un citas. Lai apspriestu tendences un attīstības virzienus dinamiski augošajos Āzijas tirgos, Bankas pārstāvji un Bankas Honkongas pārstāvniecības vadība piedalījās sestajā Āzijas Finanšu Forumā (Asian Financial Forum) Honkongā, kur Banka ir vienīgā Baltijas banka, kas atvērusi savu pārstāvniecību. Gada nogalē Banka tika uzaicināta pievienoties Baltijas Honkongas tirdzniecības asociācijai, kurā sadarbojas Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Honkongas un kontinentālās Ķīnas kompānijas. Gatavojoties eiro ieviešanai Latvijā 2014. gada 1. janvārī, Banka 2013. gadā veica apjomīgu pasākumu kopumu, lai nodrošinātu saviem klientiem maksimāli ērtu, lētu un vienkāršu pāreju uz eiro, minimizējot pakalpojumu darbības pārtraukumus un veicinot bezskaidras naudas un attālināto bankas pakalpojumu izmantošanu. Banka nodrošināja saviem klientiem visu nepieciešamo informāciju par pārejas perioda gaitu, savlaicīgi uzsāka cenu paralēlo atspoguļošanu, veica skaidras naudas eiro priekšpiegādes, kā arī pievienojās Latvijas uzņēmēju brīvprātīgajai iniciatīvai Godīgs eiro ieviesējs, tādejādi apliecinot Bankas apņemšanos par godprātīgu pāreju uz eiro. Atvadoties no Latvijas nacionālās valūtas lata 2013. gada nogalē, Banka izdeva īpašu galda kalendāru ar ierobežotas tirāžas latu monētām, kas veltītas Latvijas novadiem, pilsētām, nozīmīgiem notikumiem un personībām, un ļauj tuvāk iepazīt Latvijas naudu un tās vēsturi. 2014. gadā Banka atzīmēs savu 25 gadu jubileju, kas ir apliecinājums Bankas pieredzei, stabilitātei un veiksmīgai darbībai Latvijas un ārvalstu finanšu tirgos. Nākamajā darba posmā Banka turpinās attīstību saskaņā ar savu darbības stratēģiju, ko Bankas valde ir apstiprinājusi 2013. gada 4. ceturksnī. Banka turpinās aktīvi attīstīt savu servisu, liekot uzsvaru uz pakalpojumu klāsta pilnveidošanu un paplašināšanu, apkalpošanas kvalitāti un klientu vajadzību dziļāku izpēti. 2014. gadā Banka plāno īpašu uzmanību veltīt informācijas sistēmu un tehnoloģiju uzlabošanai, pastiprinātu uzmanību pievēršot internetbankas Trast.Net un TKB web lapas attīstībai. Paralēli tiek plānotas iekšējas izmaiņas biznesa risku mazināšanai, procesu sakārtošanai un personāla kvalifikācijas uzlabošanai. Bankas vadība pateicas visiem Bankas klientiem, akcionāriem un darbiniekiem par izrādīto uzticību, atbalstu un sekmīgo veikumu. Šis pārskats ir brīvi pieejams Bankas interneta mājas lapā www.tkb.eu. Šo finanšu pārskatu 2014. gada 25. martā ir apstiprinājusi Bankas valde un 2014. gada 28. martā Bankas padome. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām Bankas finanšu pārskatu jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 4
PAZIŅOJUMS PAR BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) VADĪBAS ATBILDĪBU Bankas (grupas mātes sabiedrības) vadība ir atbildīga par konsolidēto finanšu pārskatu un atsevišķo finanšu pārskatu, kas skaidri un patiesi atspoguļo Grupas un Bankas finanšu stāvokli uz pārskata perioda beigām, kā arī darbības rezultātus un naudas plūsmu par šo periodu, sagatavošanu saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem, kas ir pieņemti Eiropas Savienībā. Vadība apstiprina, ka konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati no 9. līdz 89. lapai par periodu no 2013. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim ir sagatavoti, pamatojoties uz atbilstošām grāmatvedības metodēm, kuru pielietojums ir bijis konsekvents, un vadības lēmumi un pieņēmumi attiecībā uz šo pārskatu sagatavošanu ir bijuši piesardzīgi un saprātīgi. Vadība apstiprina, ka, sagatavojot pārskatus, tika ievēroti attiecīgie Starptautiskie finanšu pārskatu standarti, un šie finanšu pārskati tika sagatavoti, balstoties uz darbības turpināšanas principu. Vadības ziņojums, kas sniegts no 3. līdz 4. lapai, ietver skaidru pārskatu par Grupas un Bankas darbības attīstību un darbības rezultātiem, kā arī darbības galvenajiem riskiem un neskaidriem apstākļiem. Vadība ir atbildīga par atbilstošas grāmatvedības uzskaites kārtošanu, par Grupas un Bankas līdzekļu saglabāšanu, citu krāpšanas un negodīgu rīcību novēršanu, kā arī par Grupas un Bankas darbības atbilstību Latvijas Republikas Kredītiestāžu likumam, Latvijas Bankas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvajiem aktiem un citu Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 5
BANKAS (GRUPAS MĀTES SABIEDRĪBAS) PADOMES UN VALDES SASTĀVS Padomes sastāvs Vārds, uzvārds Amats Ievēlēšanas datums Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs 24.03.2006., kārtējo reizi 11.10.2013. Alfrēds Čepānis Padomes priekšsēdētāja vietnieks 30.03.1999., kārtējo reizi 11.10.2013. Igors Sņisarevskis Padomes loceklis 07.10.2010., kārtējo reizi 11.10.2013. Pārskata gada laikā izmaiņas Padomes sastāvā nav bijušas. Valdes sastāvs Vārds, uzvārds Amats Ievēlēšanas datums Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs 28.06.1999., kārtējo reizi 29.03.2012. Māris Fogelis Valdes priekšsēdētāja pirmais vietnieks 28.06.1999., kārtējo reizi 29.03.2012. Viktors Ziemelis Valdes priekšsēdētāja vietnieks 28.03.2003., kārtējo reizi 29.03.2012. Svetlana Krasovska Valdes locekle 24.10.1995., kārtējo reizi 29.03.2012. Tatjana Konnova Valdes locekle 23.03.2006., kārtējo reizi 29.03.2012. Pārskata gada laikā izmaiņas Valdes sastāvā nav bijušas. AS TRASTA KOMERCBANKA 6
BANKAS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS Pielikums Grupa Banka 2013 2012 2013 2012 Procentu ienākumi 3 9 100 8 204 9 208 8 102 Procentu izdevumi 4 (2 361) (3 566) (2 361) (3 579) Tīrie procentu ienākumi 6739 4638 6847 4523 Kredītu vērtības samazināšanas zaudējumi, neto 12 (7 242) (2 750) (6 848) (2 661) Tīrā procentu peļņa pēc uzkrājumiem nedrošiem kredītiem (503) 1888 (1) 1862 Komisijas naudas ienākumi 5 11 081 6 531 11048 6 533 Komisijas naudas izdevumi 6 (1 722) (1 125) (1 716) (1 124) Tīrie komisiju ienākumi 9359 5406 9332 5409 Neto peļņa/(zaudējumi) no tirdzniecības nolūkā turētajiem finanšu aktīviem 7 388 (57) 388 (57) Neto realizētā peļņa no pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem - 13-13 Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa 8 2 042 1 908 2 030 1 885 Peļņa no daļējas meitas sabiedrības atsavināšanas 25, (3) - - - 284 (Zaudējumi)/peļņa no asociētajām sabiedrībām 25, (3) (224) 287 - - Pārējie ienākumi 9 1 000 543 103 1 776 Pārējie ne-procentu ienākumi 3206 2694 2521 3901 Personāla izdevumi 10 (5 815) (5 280) (5 567) (5 081) Administratīvie izdevumi 11 (2 933) (2 804) (3 069) (2 904) Nolietojums un amortizācija 24 (654) (689) (646) (681) Pārējie izdevumi (743) (310) (579) (279) Pārējā peļņa/(zaudējumi), no vērtības samazināšanās neto (196) 105 (167) 72 Pārējie ne-procentu izdevumi (10341) (8978) (10028) (8873) Peļņa pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 1 721 1 010 1 824 2 299 AS TRASTA KOMERCBANKA 9
BANKAS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS VISAPTVEROŠO IENĀKUMU PĀRSKATS (turpinājums) Pielikums Grupa Banka 2013 2012 2013 2012 Uzņēmumu ienākuma nodoklis 13 (640) 179 (523) (4) Pārskata gada peļņa 1 081 1 189 1 301 2 295 Pārējie visaptverošie ienākumi: Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšana (67) 82 (67) 82 Ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerve un citas rezerves (805) (383) - - Kopā visaptverošie ienākumi 209 888 1 234 2 377 Pārskata gada peļņa, t.sk.: 1081 1189 1301 2295 Attiecināmie uz bankas akcionāriem 1 130 1 086 1 301 2 295 Attiecināmie uz nekontrolējošo līdzdalību (49) 103 - - Kopā visaptverošie ienākumi, t.sk.: 209 888 1234 2377 Attiecināmie uz bankas akcionāriem 468 772 1 234 2 377 Attiecināmie uz nekontrolējošo līdzdalību (259) 116 - - Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 10
BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI UN KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI Pielikums Grupa Banka 2013 2012 2013 2012 AKTĪVI Kase un prasības uz pieprasījumu pret Latvijas Banku 15 62498 71690 62 498 71690 Prasības pret kredītiestādēm ar termiņu līdz 3 mēnešiem 16 89402 71007 89 388 70995 Prasības uz pieprasījumu 78 958 62 324 78 944 62 312 Pārējās prasības 10 444 8 683 10 444 8 683 Tirdzniecības nolūkā turēti finanšu aktīvi 1 577 1 069 1 577 1 069 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 17, (1) 1 537 165 1 537 165 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 17, (2) - 857-857 Atvasinātie finanšu instrumenti 18 40 47 40 47 Pārdošanai pieejamie finanšu aktīvi 17910 25113 17 910 25113 Parāda vērtspapīri un citi vērtspapīri ar fiksētu ienākumu 19, (1) 17 879 25 082 17 879 25 082 Akcijas un citi vērtspapīri ar nefiksētu ienākumu 19, (2) 31 31 31 31 Prasības pret kredītiestādēm ar termiņu virs 3 mēnešiem 20 8 426 8 168 8 426 8 168 Kredīti 21 72101 85496 79 723 95390 Uzkrātie ienākumi un nākamo periodu izdevumi 22 173 152 170 150 Citi ilgtermiņa aktīvi 23 7 273 9 910 2 749 2 619 Pamatlīdzekļi 24 7 693 8 017 7 664 7 991 Nemateriālie aktīvi 24 220 231 219 231 Ieguldījumi radniecīgo uzņēmumu pamatkapitālā 25 - - 10 853 10853 Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās 25, (3) 13043 14106 - - Ienākuma nodokļa prasības 13, (3) 6 17 - - Atliktā nodokļa aktīvi 13, (4) 407 803 283 603 Pārējie aktīvi 26 12121 8 373 10 281 7 088 KOPĀ AKTĪVI 292 850 304 152 291 741 301 960 Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 11
BANKAS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI UN KONSOLIDĒTAIS PĀRSKATS PAR FINANŠU STĀVOKLI (turpinājums) Pielikums Grupa Banka 2013 2012 2013 2012 PASĪVI Saistības pret kredītiestādēm 27 3 938 3 308 3 938 3 308 Saistības uz pieprasījumu 3 856 2 987 3 856 2 987 Termiņsaistības 82 321 82 321 Tirdzniecības nolūkā turētas finanšu saistības 18-2 - 2 Atvasinātie finanšu instrumenti - 2-2 Noguldījumi 28 235 762 248300 235778 248 458 Saistības uz pieprasījumu 206 854 187 350 206 870 187 508 Termiņsaistības 28 908 60 950 28 908 60 950 Uzkrātie izdevumi un nākamo periodu ienākumi 29 678 1 436 670 1 410 Ienākuma nodokļa saistības 13, (3) 26 2 10 1 Pārējās saistības 30 2 288 3 020 2 049 2 584 Saistības pirms pakārtotām saistībām 242 692 256 068 242 445 255 763 Pakārtotās saistības (subordinētais kapitāls) 31 10 961 9 096 10 961 9 096 KOPĀ SAISTĪBAS 253 653 265 164 253 406 264 859 KAPITĀLS UN REZERVES Apmaksātais pamatkapitāls 32, (1) 14 507 14507 14507 14507 Akciju emisijas uzcenojums 111 111 111 111 Rezerves kapitāls un pārējās rezerves 32, (2) 4 378 4 361 3 804 3 804 Pārvērtēšanas rezerves un pārrēķināšanas rezerves 229 908 14 81 Nesadalītā peļņa 16 705 15575 19899 18598 Kapitāls un rezerves, kas attiecas uz Bankas akcionāriem 35930 35462 38335 37101 Nekontrolējošā līdzdalība 3 267 3 526 - - Kopā kapitāls un rezerves 39 197 38 988 38 335 37 101 KOPĀ SAISTĪBAS UN KAPITĀLS UN REZERVES 292 850 304 152 291 741 301 960 Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 12
BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS (1) Grupa Apmaksātais pamatkapitāls Akciju emisijas uzcenojums Rezerves kapitāls un pārējās rezerves Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves Ārvalstu valūtas pārrēķināšanas rezerve Nesadalītā peļņa Kopā Nekontrolējošā līdzdalība Kopā kapitāls un rezerves STĀVOKLIS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ 14 507 111 3 804 (1) 1 484 14 489 34 394 10 34 404 Pārskata gada peļņa - - - - - 1 086 1 086 103 1 189 Pārējie visaptverošie ienākumi (zaudējumi) - - - 82 (396) - (314) 13 (301) Kopā visaptverošie ienākumi - - - 82 (396) 1086 772 116 888 Meitas sabiedrības daļas pārdošana nekontrolējošajai līdzdalībai, nezaudējot kontroli - - 557 - (261) - 296 3400 3696 STĀVOKLIS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ 14 507 111 4 361 81 827 15 575 35 462 3 526 38 988 Pārskata gada peļņa - - - - - 1 130 1 130 (49) 1 081 Pārējie visaptverošie ienākumi (zaudējumi) - - 17 (67) (612) - (662) (210) (872) Kopā visaptverošie ienākumi - - 17 (67) (612) 1 130 468 (259) 209 STĀVOKLIS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ 14 507 111 4 378 14 215 16 705 35 930 3 267 39 197 AS TRASTA KOMERCBANKA 13
BANKAS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS KAPITĀLA UN REZERVJU IZMAIŅU PĀRSKATS (turpinājums) (2) Banka Apmaksātais pamatkapitāls Akciju emisijas uzcenojums Rezerves kapitāls un pārējās rezerves Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu pārvērtēšanas rezerves Nesadalītā peļņa Kopā kapitāls un rezerves STĀVOKLIS 2011. GADA 31. DECEMBRĪ 14 507 111 3 804 (1) 16 303 34 724 Pārskata gada peļņa - - - - 2 295 2 295 Pārējie pārskata gada visaptverošie ienākumi - - - 82-82 Kopā visaptverošie ienākumi - - - 82 2295 2377 STĀVOKLIS 2012. GADA 31. DECEMBRĪ 14 507 111 3 804 81 18 598 37 101 Pārskata gada peļņa - - - - 1 301 1 301 Pārējie pārskata gada visaptverošie zaudējumi - - - (67) - (67) Kopā visaptverošie ienākumi - - - (67) 1 301 1 234 STĀVOKLIS 2013. GADA 31. DECEMBRĪ 14 507 111 3 804 14 19 899 38 335 Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 14
BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS Pielikums Grupa Banka 2013 2012 2013 2012 Naudas plūsma pamatdarbības rezultātā: Peļņa/(zaudējumi) pirms uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķināšanas 1721 1010 1824 2299 Nemateriālo aktīvu un pamatlīdzekļu amortizācija/nolietojums 24 654 689 646 681 Uzkrājumu nedrošiem parādiem pieaugums 12 6566 2040 6172 1951 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa (560) (360) (576) (245) Pārējo aktīvu vērtības samazināšanas zaudējumi/(peļņa) 196 (188) 171 (185) Finanšu aktīvu pārvērtēšanas (peļņa)/zaudējumi (879) 242 (879) 242 Peļņa no citu ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas 9 (828) - - (1 335) Peļņa no daļējas meitas sabiedrības atsavināšanas - - - (284) Zaudējumi/(peļņa) no asociētajām sabiedrībām 224 (287) - - Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu atsavināšanas zaudējumi 11 9 11 2 Naudas un tās ekvivalentu pieaugums pamatdarbības rezultātā pirms izmaiņām aktīvos un saistībās 7105 3155 7369 3126 Tirdzniecības nolūkā turēto finanšu aktīvu samazinājums 157 455 157 455 Prasību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums (258) 9456 (258) 9456 Kredītu samazinājums 3850 5556 7264 (2 699) Uzkrāto ienākumu un nākamo periodu izdevumu samazinājums 18 87 19 88 Pārējo aktīvu (pieaugums)/samazinājums (611) 2192 (779) 3011 Saistību pret kredītiestādēm (pieaugums)/samazinājums (239) 43 (239) 43 Noguldījumu (samazinājums)/pieaugums (12538) 1397 (12680) 1286 Uzkrāto izdevumu un nākamo periodu ienākumu (samazinājums)/pieaugums (758) 780 (740) 775 Pārējo saistību (samazinājums)/pieaugums (855) 487 (675) 88 Neto naudas plūsmas (samazinājums)/piegums no operatīvās darbības pirms nodokļiem (4129) 23608 (562) 15629 Samaksātais ienākuma nodoklis (209) (288) (194) (247) Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums pamatdarbības rezultātā (4 338) 23 320 (756) 15 382 Naudas plūsma ieguldījumu darbības rezultātā Pamatlīdzekļu un nemateriālo aktīvu iegāde (330) (160) (318) (128) Pārdošanai pieejamo finanšu aktīvu samazinājums/(pieaugums) 7136 (15 643) 7136 (15643) Ieguldījumu radniecīgo sabiedrību pamatkapitālā pārdošana - - - 3696 Ieguldījumi citos ilgtermiņa aktīvos (131) (3 305) (130) (3 301) Ienākumi no citu ilgtermiņa aktīvu atsavināšanas 3596 - - 8622 Naudas un tās ekvivalentu samazinājums/(pieaugums) ieguldījumu darbības rezultātā 10271 (19108) 6688 (6754) AS TRASTA KOMERCBANKA 15
BANKAS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS UN KONSOLIDĒTAIS NAUDAS PLŪSMAS PĀRSKATS (turpinājums) Pielikums Grupa Banka 2013 2012 2013 2011 Naudas plūsma finansēšanas darbības rezultātā Pakārtoto saistību piesaistīšana 2370 1493 2370 1493 Pakārtoto saistību atgriešana (408) - (408) - Emitēto ķīlu zīmju dzēšana - (2 808) - (3513) Nekontrolējošās līdzdalības kapitāla pieaugums - 3696 - - Naudas un tās ekvivalentu (samazinājums)/pieaugums finansēšanas darbības rezultātā 1962 2381 1962 (2020) Naudas un tās ekvivalentu pieaugums 7895 6593 7894 6608 Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada sākumā 139710 132956 139698 132951 Ārvalstu valūtas pārvērtēšanas peļņa 8 439 161 438 139 Nauda un tās ekvivalenti pārskata gada beigās 36 148044 139710 148030 139698 Pielikumi no 17 līdz 89 lappusei ir šo finanšu pārskatu neatņemamā daļa. Bankas vadības vārdā: Igors Buimisters Padomes priekšsēdētājs Gundars Grieze Valdes priekšsēdētājs Rīga, 2014. gada 28. martā AS TRASTA KOMERCBANKA 16
1 VISPARĪGĀ INFORMĀCIJA AS TRASTA KOMERCBANKA (Banka) ir Latvijas Republikas Komercreģistrā ar vienoto reģistrācijas Nr. 40003029667 reģistrēta akciju sabiedrība, kura darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu un Latvijas Bankas izsniegto licenci Nr.8 kredītiestādes darbībai. Bankas juridiskā adrese ir Miesnieku iela 9, Rīga, Latvija, LV-1050. Banka sniedz pilnu finanšu pakalpojumu klāstu. Bankas darbības prioritāte ir ekskluzīvu bankas pakalpojumu sniegšana juridiskām un fiziskām personām. Bankai ir piecas pārstāvniecības ārpus Latvijas, t.i. Honkongā, Kazahstanā, Tadžikistānā, Ukrainā un Baltkrievijā, kuru uzdevums ir pārstāvēt bankas intereses attiecīgajās valstīs, kā arī uzturēt attiecības ar Bankas klientiem un sniegt tiem nepieciešamo informāciju. Bankai ir viena ārzemju filiāle Kiprā un divas Latvijā Liepājā un Daugavpilī. To funkcijās ietilpst finanšu pakalpojumu sniegšana Bankas klientiem. Bankas konsolidācijas grupu (Grupa) veido Banka un tās meitas sabiedrības TKB Nekustamie īpašumi, TKB Līzings un Heckbert C7 Holdings kopā ar tās meitas sabiedrību Ferrous Kereskedelmi KFT. SIA TKB LĪZINGS un SIA TKB NEKUSTAMIE ĪPAŠUMI sniegtie pakalpojumi paplašina Bankas pakalpojumu klāstu. SIA TKB LĪZINGS ir reģistrētas divas pārstāvniecības ārzemēs, t.i. Krievijā un Azerbaidžānā, kā arī 2011.gada jūlija sākumā ir reģistrēta meitas sabiedrība Tadžikistānā SAS TKB Līzings Tadžikistāna (ТКБ ЛИЗИНГ ТОЧИКИСТОН). 2012.gadā SIA TKB LĪZINGS reģistrēja vēl vienu meitas sabiedrību Ukrainā SIA TKB LU un tās meitas sabiedrību SIA PROJEKT 1, kuru pamatdarbība ir saistīta ar operācijām ar nekustāmo īpašumu un nekustāmā īpašuma pārvaldīšanu. Papildus informācija par Bankas meitas sabiedrībām ir sniegta šī finanšu pārskata 25.pielikumā. Šos finanšu pārskatus 2014. gada 25. martā ir apstiprinājusi Bankas valde un 2014. gada 28. martā Bankas padome. Saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas prasībām Bankas finanšu pārskatus jāapstiprina akcionāru pilnsapulcē. Akcionāriem ir tiesības noraidīt finanšu pārskatus, kā arī tiesības pieprasīt lai tiktu sagatavoti jauni finanšu pārskati. 2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI Ja nav norādīts citādi, atsauces uz Grupas uzskaites principiem un procedūrām jāuzskata arī par attiecīgajiem Bankas principiem un procedūrām. (1) Vispārīgie principi Bankas finanšu pārskati ir sagatavoti saskaņā ar Starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem (SFPS), kas ir pieņemti Eiropas Savienībā. Bankas darbību regulē Latvijas Republikas Kredītiestāžu likums, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas noteikumi, kā arī citi kredītiestādēm piemērojamie Latvijas Republikas normatīvie akti. Šie dokumenti regulē citu starpā arī kapitāla pietiekamību, likviditāti un Bankas ārvalstu valūtas atklāto pozīciju. Bankas grāmatvedības uzskaites pamatā ir Latvijas Republikas likums Par grāmatvedību un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas norādījumi, kas atbilst Latvijas Republikas likumiem un Eiropas Savienībā apstiprinātajiem Starptautiskiem Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartiem. Konsolidētie un atsevišķie finanšu pārskati ir sagatavoti pamatojoties uz sākotnējās uzskaites vērtību, izņemot tirdzniecības nolūkā turētos finanšu aktīvus un finanšu saistības un pārdošanai pieejamās investīcijas, kas tiek novērtēti pēc patiesās vērtības, izņemot tos, kuru patieso vērtību nevar ticami novērtēt. AS TRASTA KOMERCBANKA 17
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (2) Jaunu un/vai izmainītu Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas skaidrojumi Izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikās Grupa ir konsekventi piemērojusi 2. piezīmē izklāstītās grāmatvedības politikas visiem šajos konsolidētajos finanšu pārskatos uzrādītajiem pārskata periodiem, izņemot turpmāk aprakstītās izmaiņas. Grupa ir pieņēmusi turpmāk aprakstītos jaunos standartus un standartu papildinājumus, ieskaitot no tiem izrietošus papildinājumus citos standartos, kuru sākotnējās piemērošanas datums bija 2013. gada 1. janvāris. Patiesās vērtības novērtēšana 13. SFPS ievieš vienotu struktūru patiesās vērtības novērtēšanai un informācijas uzrādīšanai par patiesās vērtības novērtēšanu gadījumos, kad tas tiek pieprasīts vai atļauts saskaņā ar citiem SFPS. Standartā ir ietverta vienota patiesās vērtības definīcija, kas nosaka, ka patiesā vērtībā ir cena, par kuru varētu pārdot aktīvu vai nodot saistības parasta darījuma ietvaros, kas notiktu starp tirgus dalībniekiem vērtēšanas datumā. Ar šo standartu tiek aizvietotas un papildinātas citos SFPS, ieskaitot 7. SFPS, ietvertās prasības attiecībā uz informācijas uzrādīšanu par patiesās vērtības novērtēšanu. Saskaņā ar 13. SFPS pārejas noteikumiem Grupa ir piemērojusi jaunās patiesās vērtības novērtēšanas vadlīnijas prospektīvi un jaunajai uzrādītajai informācijai nav sniedzis salīdzinošo informāciju. Neskatoties uz iepriekš minēto, šo izmaiņu ietekme uz Grupas aktīvu un saistību novērtējumu nav būtiska. Citi standartu papildinājumi Turpmāk aprakstītie standartu papildinājumi, kas stājās spēkā 2013. gada 1. janvārī, nekādā veidā nav ietekmējuši šos konsolidētos finanšu pārskatus. Papildinājumi 1. SGS Finanšu pārskatu atklāšana Papildinājumi 7. SFPS Finanšu aktīvu un saistību savstarpējais ieskaits Papildinājumi 19. SGS (2011.) Darbinieku pabalsti Papildinājumi 12. SGS Atliktais nodoklis: Aktīvu atgūšana. AS TRASTA KOMERCBANKA 18
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (2) Jaunu un/vai izmainītu Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas skaidrojumi (turpinājums) Jauni standarti un interpretācijas Vairāki jauni standarti, standartu papildinājumi un interpretācijas stājas spēkā periodā pēc 2014. gada 1.janvāra un tie nav piemēroti, sagatavojot šos konsolidētos finanšu pārskatus. Turpmāk ir aprakstīti standarti un interpretācijas, kas attiecas uz Grupu. Grupa neplāno piemērot šos standartus pirms noteiktā laika. 10. SFPS Konsolidētie finanšu pārskati, 11. SFPS Kopīgas struktūras, 12. SFPS Ieguldījumu citās sabiedrībās uzrādīšana (2011.). 10. SFPS ievieš vienotas kontroles modeli, lai noteiktu, vai ieguldījumi jākonsolidē. Tādejādi Grupai varētu būt nepieciešams mainīt pieņemtos lēmumus par ieguldījumu konsolidāciju, kas var radīt izmaiņas šo ieguldījumu pašreizējā uzskaitē. Grupa neparedz, ka jaunais standarts ietekmēs tā finanšu pārskatus, jo, novērtējot kontroli pār pašreizējiem ieguldījumiem saskaņā ar jaunā standarta prasībām, nav paredzams, ka mainīsies iepriekš izdarītie secinājumi par Grupas kontroli pār tā ieguldījumiem. Saskaņā ar 11. SFPS par galveno faktoru kopīgās struktūras veida un attiecīgi arī tās uzskaites metodes noteikšanā vairs neuzskata kopīgās struktūras uzbūvi, kas tomēr joprojām ir svarīgs apsvērums. Grupas līdzdalība kopīgā darbībā, kas ir struktūra, kurā pusēm ir tiesības uz aktīviem un pienākumi attiecībā uz saistībām, tiek uzskaitīta, balstoties uz Grupas daļu šajos aktīvos un saistībās. Grupas līdzdalība kopuzņēmumā, kas ir struktūra, kurā pusēm ir tiesības uz neto aktīviem, tiek uzskaitīta saskaņā ar pašu kapitāla metodi. Grupa pašlaik izvērtē iespējamo 11. SFPS ietekmi uz finanšu pārskatiem. 12. SFPS ir vienā standartā apvienotas informācijas uzrādīšanas prasības attiecībā uz meitas sabiedrībām, asociētajām sabiedrībām un kopīgām struktūrām, kā arī nekonsolidētām strukturētām sabiedrībām. Grupa pašlaik novērtē šī standarta ietekmi uz finanšu pārskatiem. Šie standarti piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk, un to agrāka piemērošana ir atļauta. 27. SGS (2011.) Atsevišķie finanšu pārskati (piemērojami pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai vēlāk). 27. SGS (2011.) saglabā jau esošās 27. SGS (2008.) grāmatvedības un informācijas atklāšanas prasības attiecībā uz atsevišķajiem finanšu pārskatiem, ietverot dažas nelielas izmaiņas. Tāpat esošās 28. SGS (2008.) un 31. SGS prasības attiecībā uz atsevišķajiem finanšu pārskatiem ir ietvertas 27. SGS (2011.). Šajā standartā vairs netiek apskatīts kontroles princips un prasības attiecībā uz konsolidēto finanšu pārskatu sagatavošanu, kas tagad ir ietvertas 10. SFPS Konsolidētie finanšu pārskati. Grupa neparedz, ka šie 27. SGS (2011.) papildinājumi būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo to rezultātā nav nepieciešamas izmaiņas grāmatvedības uzskaites politikā. 28. SGS (2011.) Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās un kopuzņēmumos (spēkā pārskata periodiem no 2014. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). 28. SGS (2008.) ir veiktas atsevišķas izmaiņas, kas saistītas ar pārdošanai turētām asociētajām sabiedrībām un kopuzņēmumiem un izmaiņām līdzdalībā asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos. Grupa neparedz, ka papildinājumi šajā standartā būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo tai nav būtisku ieguldījumu asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos, uz kuriem attiektos šie papildinājumi. AS TRASTA KOMERCBANKA 19
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (2) Jaunu un/vai izmainītu Starptautisko finanšu pārskatu standartu pieņemšana un Starptautisko finanšu pārskatu interpretācijas komitejas skaidrojumi (turpinājums) Papildinājumi 32. SGS Finanšu aktīvu un finanšu saistību savstarpējais ieskaits (spēkā pārskata periodiem no 2014. gada 1. janvāra vai pēc šī datuma). Papildinājumi 32. SGS (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī vai pēc šī datuma; piemērošana retrospektīva) skaidro, ka sabiedrībai ir pašreizējas juridiski realizējamas tiesības veikt savstarpējo ieskaitu, ja šīs tiesības nav atkarīgas no iespējama nākotnes notikuma un tās ir realizējamas gan normālas uzņēmējdarbības ietvaros, gan pašas sabiedrības un visu pārējo darījuma pušu saistību neizpildes, maksātnespējas vai bankrota gadījumā. Grupa neparedz, ka šie papildinājumi būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo Grupa nepiemēro savstarpējo ieskaitu attiecībā uz finanšu aktīviem un finanšu saistībām un nav noslēgusi visaptverošas vienošanās par savstarpējo ieskaitu. Papildinājumi 10. un 12. SFPS un 27. SGS attiecībā uz ieguldījumu sabiedrībām (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos paredzēts izņēmums no 10. SFPS iekļautajām konsolidācijas prasībām, saskaņā ar kuru ieguldījumu sabiedrībām, kas atbilst noteiktiem kritērijiem, jāvērtē to ieguldījumi kontrolētās sabiedrībās, kā arī asociētās sabiedrībās un kopuzņēmumos, patiesajā vērtībā ar atspoguļojumu peļņas vai zaudējumu aprēķinā nevis veicot to konsolidāciju. Šis atbrīvojums no konsolidācijas ir obligāts (t.i., nav paredzētas izvēles iespējas), bet vienīgais izņēmums ir tāds, ka meitas sabiedrības, kuras tiek uzskatītas par ieguldījumu sabiedrības ieguldījumu darbības paplašinājumu, joprojām ir jākonsolidē. Sabiedrību uzskata par ieguldījumu sabiedrību, ja tā atbilst visiem galvenajiem ieguldījumu sabiedrības definīcijas elementiem. Grupa neparedz, ka jaunais standarts būtiski ietekmēs tās finanšu pārskatus, jo Banka nav uzskatāma par ieguldījumu sabiedrību. Papildinājumi 36. SGS par informācijas sniegšanu attiecībā uz nefinanšu aktīvu atgūstamo summu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos precizēts, ka atgūstamo summu jāuzrāda tikai atsevišķiem aktīviem (ieskaitot nemateriālo vērtību) vai naudu ienesošajām vienībām, par kurām pārskata perioda laikā ir atzīti vai atcelti zaudējumi no vērtības samazināšanās. Papildinājumos pieprasīts uzrādīt papildu informāciju par patiesās vērtības hierarhiju gadījumos, kad pārskata perioda laikā atzīts vai atcelts atsevišķu aktīvu (ieskaitot nemateriālo vērtību) vai naudu ienesošo vienību vērtības samazinājums un to atgūstamā summa ir balstīta uz to patieso vērtību, atskaitot pārdošanas izmaksas. Grupa neparedz, ka jaunais standarts būtiski ietekmēs finanšu pārskatus, jo to nefinanšu aktīvu, kuriem tikuši atzīti zaudējumi no vērtības samazināšanās, summa nav būtiska finanšu pārskatiem. Papildinājumi 39. SGS attiecībā uz atvasināto finanšu instrumentu pārjaunošanu un riska ierobežošanas uzskaites turpināšanu (spēkā pārskata periodiem, kas sākas 2014. gada 1. janvārī un pēc šī datuma). Papildinājumos noteikts, ka riska ierobežošanas uzskaiti drīkst turpināt situācijā, kad atvasinātais finanšu instruments, kas izmantots par riska ierobežošanas instrumentu, tiek pārjaunots, veicot likumdošanas aktos paredzēto mijieskaitu ar centrālo darījuma pusi, ja tiek izpildīti noteikti kritēriji. Grupa neparedz, ka jaunais standarts būtiski ietekmēs tā finanšu pārskatus, jo Grupa neveic risku ierobežošanas uzskaiti. AS TRASTA KOMERCBANKA 20
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (3) Konsolidācijas principi Banka ir konsolidējusi savas meitas sabiedrības konsolidētajā finanšu pārskatā saskaņā ar 27. SGS un 28.SGS. Informācija par Bankas meitas sabiedrībām sniegta 25. pielikumā. Meitas sabiedrības konsolidētas, ja Banka pār šīm sabiedrībām īsteno kontroli, kuru nodrošina Bankai piederošo balsstiesīgo akciju/kapitāla daļu vairākums šajās sabiedrībās. Uzņēmējdarbības apvienošana tiek uzskaitīta, izmantojot iegādes metodi iegādes datumā t.i., kad kontrole tiek nodota Grupai. Atlīdzība, kas tiek pārskaitīta iegādes procesā parasti tiek novērtēta patiesajā vērtībā, kad identificējamie neto aktīvi tiek iegādāti. Jebkuras radušās nemateriālās vērtības tiek pārbaudītas katru gadu vērtības samazināšanās noteikšanai. Jebkuri guvumi no izdevīga pirkuma tiek nekavējoties atzīti peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Darījuma izmaksas tiek norakstītas, izņemot, ja tās ir saistītas ar parāda vai parasto akciju emisiju. Pārskaitītā atlīdzība neietver summas, kas saistītas ar iepriekšējo attiecību norēķiniem. Šādas summas parasti tiek atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā. Jebkura iespējamā atlīdzība, kas ir jāmaksā, tiek novērtēta patiesajā vērtībā iegādes datumā. Ja iespējamā atlīdzība klasificēta kā pašu kapitāls, tad tā nav jāpārvērtē, un norēķini tiek uzskaitīti pašu kapitālā. Pretējā gadījumā turpmākās iespējamās atlīdzības patiesās vērtības izmaiņas tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi. Nemateriālā vērtība, kas rodas iegādājoties meitas uzņēmumus tiek uzskaitīta nemateriālajos aktīvos. Pēc sākotnējās atzīšanas nemateriālo vērtību novērtē iegādes vērtībā, atskaitot uzkrātos zaudējumus no vērtības samazināšanās. Nekontrolējošā līdzdalība ir līdzdalība meitas uzņēmumos, kas tieši vai netieši nepieder Bankai. Nekontrolējošā līdzdalība pārskata perioda beigās atspoguļo nekontrolējošās akcionāru daļas patieso vērtību identificējamajiem aktīviem, meitas uzņēmuma saistībām un iespējamām saistībām iegādes datumā un nekontrolējošo akcionāru daļu pašu kapitāla izmaiņās no apvienošanās brīža. Nekontrolējošo līdzdalību uzskaita pašu kapitālā. Nekontrolējošā līdzdalība tiek novērtēta iegādātā uzņēmuma identificējamo neto aktīvu proporcionālajā daļā iegādes datumā. Sagatavojot konsolidētos finanšu pārskatus, to posteņi tika novērtēti saskaņā ar vienotiem grāmatvedības principiem, kurus Grupa izmanto atbilstoši Starptautisko Finanšu Pārskatu Sagatavošanas Standartu, kas apstiprināti Eiropas Savienībā, un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas prasībām konsekventi no gada gadā. Ja kādas no meitas sabiedrību izmantotajiem grāmatvedības principiem atšķīrās no Bankas lietotajiem, tad konsolidācijas nolūkos meitas sabiedrības finanšu radītāji tika koriģēti. Meitas sabiedrību finanšu pārskatu radītāji Grupas konsolidētajos finanšu pārskatos tika iekļauti lietojot pilnās konsolidācijas metodi. Bankas un tās meitas uzņēmumu finanšu pārskati tiek konsolidēti Grupas finanšu pārskatos par katru līniju atsevišķi, apvienojot līdzīga veida aktīvus un saistības, kā arī ienākumus un izdevumus. Konsolidācijas nolūkā, grupas iekšējie atlikumi un grupas iekšējie darījumi, tai skaitā procentu ienākumi un izdevumi, kā arī nerealizētā peļņa un zaudējumi grupas iekšējo darījumu rezultātā, tiek izslēgti no Grupas finanšu pārskatiem. Tomēr grupas iekšējie zaudējumi var norādīt uz vērtības samazināšanos, kas jāatzīst Grupas finanšu pārskatos. Grupas un Bankas gada pārskatā izmantotā naudas izteiksmes vienība ir Latvijas Republikas naudas vienība lats. Visas summas finanšu pārskatā tiek uzrādītas tūkstošos latu, jā vien nav norādīts citādi. Katram finanšu pārskata postenim tiek uzrādīti attiecīgie pārskata gada un iepriekšējā gada Grupas un Bankas rādītāji. Gadījumos, kad informācija par Grupu būtiski neatšķīrās no attiecīgās informācijas par Banku, šāda informācija par Grupu atsevišķi netika uzrādīta. AS TRASTA KOMERCBANKA 21
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (3) Konsolidācijas principi (turpinājums) Ieguldījumi asociētajās sabiedrībās (pašu kapitālā uzskaitītas sabiedrības) Asociētās sabiedrības ir tās sabiedrības, kurās grupai ir būtiska ietekme, tomēr nav kontroles vai kopīgas kontroles pār to finanšu un darbības politiku. Būtiska ietekme pastāv, ja Grupai pieder 20% līdz 50% no balsstiesībām asociētajā sabiedrībā. Sabiedrības, kas atrodas kopīgā kontrolē, ir tās, pār kuru darbībām Grupai ir kopīga kontrole un kas dibinātas saskaņā ar līgumu, un kuru stratēģisku finanšu un darbības lēmumu pieņemšanai nepieciešams vienprātīgs lēmums. Ieguldījumi asociētās un kopīgi kontrolētās sabiedrības tiek uzrādīti, izmantojot pašu kapitāla metodi, un sākotnēji tiek uzrādīti pašizmaksā. Ieguldījuma izmaksas ietver darījuma izmaksas. Konsolidētie finanšu pārskati ietver Grupas daļu pašu kapitālā uzskaitīto sabiedrību ienākumos un izdevumos un pārējos visaptverošajos ienākumos, kā arī izmaiņās pašu kapitālā pēc korekcijām, kuru mērķis ir saskaņot šo sabiedrību uzskaites politikas ar Grupas uzskaites politikām, sākot ar datumu, kad būtiskā ietekme vai kopīgā kontrole sākās, līdz datumam, kad tā beidzās. Kad Grupas daļa pašu kapitālā uzskaitītas sabiedrības zaudējumos pārsniedz Grupas līdzdalības apjomu, ieguldījuma uzskaites vērtību, ieskaitot ilgtermiņa ieguldījumu daļu, samazina līdz nullei, un turpmākus zaudējumus vairs neatzīst, izņemot, ja Grupai ir pienākums vai tas ir veicis maksājumus šādas sabiedrības uzdevumā. Kontroles zaudēšana Zaudējot kontroli, Grupa pārtrauc meitas sabiedrības aktīvu un saistību atzīšanu, kā arī jebkādas nekontrolējošas līdzdalības un citu ar meitas sabiedrības pašu kapitālu saistītu daļu atzīšanu. Jebkurš pārsniegums vai iztrūkums, kas rodas kontroles zaudēšanas rezultātā, tiek atzīts peļņā un zaudējumos. Ja Grupa saglabā jebkādu līdzdalību šajā meitas sabiedrībā, šī līdzdalība tiek atzīta patiesajā vērtībā kontroles zaudēšanas datumā. Tādejādi saglabātā līdzdalība tiek uzskaitīta kā pašu kapitālā uzskaitīta līdzdalība vai saskaņā ar Grupas grāmatvedības politiku finanšu instrumentiem atkarībā no saglabātās ietekmes apmēra. Aktīvu pārdošana bez kontroles zaudēšanas Meitas sabiedrību nekontrolējošas līdzdalības daļēja pārdošana tiek uzrādīta kā darījumi ar īpašniekiem, kas darbojas saskaņā ar īpašnieku tiesībām, un tādejādi netiek atzīta nemateriālā vērtība. Nekontrolējošās līdzdalības korekcijas, kas izriet no darījumiem, kas neietver kontroles zaudēšanu, tiek balstītas uz proporcionālu meitas sabiedrības neto aktīvu daļu. AS TRASTA KOMERCBANKA 22
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (4) Ārvalstu valūtu pārrēķināšanas Nemonetārie posteņi, kas tiek vērtēti ārvalstu valūtā pēc to patiesās vērtības, piemērām, investīcijas pašu kapitāla instrumentos, tiek konvertēti piemērojot valūtas kursu, kas ir spēkā dienā, kad patiesā vērtība tika noteikta. Monetārie aktīvi, pasīvi un ārpusbilances posteņi ārvalstu valūtā tiek pārvērtēti latos pēc Latvijas Bankas noteiktā ārvalstu valūtas kursa pārskata gada pēdējā dienā. Darījumi, kas veikti ārvalstu valūtās, tiek pārvērtēti funkcionālajā valūtā (Latvijas latos) pēc oficiālā Latvijas Bankas maiņas kursa, kas noteikts uz dienu, kurā darījums ir veikts. Ārvalstu valūtu kursu aprēķināšanai, kurām Latvijas Banka nenosaka oficiālo kursu, tiek izmantots kurss, kas tiek publicēts kādā no Financial Times publicētajiem avotiem (http://markets.ft.com/research/markets/data-archive). Ar ārvalstu valūtas kursa izmaiņām saistītie ienākumi vai zaudējumi ir iekļauti pārskata perioda peļņas un zaudējumu aprēķina postenī Ārvalstu valūtu tirdzniecības un pārvērtēšanas peļņa. Pielietotie ārvalstu valūtas kursi nozīmīgākajām valūtām ir šādi: 31.12.2013 31.12.2012 LVL 1 = USD 1.942 1.883 EUR 1.423 1.423 GBP 1.186 1.167 RUB 64.103 57.471 Ārvalstu meitas sabiedrības Ārvalstu meitas sabiedrību aktīvi un saistības, ieskaitot nemateriālo vērtību un patiesās vērtības korekcijas, kas veidojas iegādes rezultātā, ir pārrēķinātas latos pēc iepriekš minētā pārskata perioda beigu datuma kursa, ko nosaka Latvijas Banka. Ārvalstu meitas sabiedrību ienākumi un izdevumi tiek pārrēķināti latos pēc maiņas kursa attiecīgā darījuma datumā. Peļņa vai zaudējumi no izmaiņām ārvalstu valūtas maiņas likmēs, kas radušies no ārvalstu meitas sabiedrības debitoru vai kreditoru parāda, par kuru norēķini nav plānoti un tuvākajā laikā netiks veikti un kuri būtībā tiek uzskatīti par daļu no neto ieguldījuma ārvalstu meitas sabiedrībā, tiek atzīti ārvalstu valūtu pārvērtēšanas rezervē. (5) Ieņēmumu un izdevumu atzīšana Grupas un Bankas ieņēmumu un izdevumu uzskaites kārtība balstās uz uzkrāšanas un piesardzības principiem. Procentu ieņēmumi un izdevumu tiek atzīti izmantojot efektīvās procentu likmes metodi. Dividendes tiek iekļautas peļņas un zaudējumu aprēķinā periodā, kad Banka vai Grupa iegūst tiesības tās saņemt, t.i. tiek noteiktas tiesības kā akcionāram saņemt dividendes. Komisiju ieņēmumi un izdevumi tiek iekļauti peļņas un zaudējumu aprēķinā pakalpojumu sniegšanas laikā vai veicot kādu nozīmīgu darījumu, atkarībā no apstākļiem. Nerealizētā peļņa un zaudējumi no Pārdošanai pieejamiem finanšu aktīviem tiek atzīti visaptverošo ienākumu pārskatā kā pārējie visaptverošie ienākumi, izņemot zaudējumus no vērtības samazināšanās un valūtas kursa starpību peļņu vai zaudējumus no fiksētā ienākuma vērtspapīriem (monetārie posteņi), līdz brīdim, kad finanšu aktīvs ir izslēgts un kad iepriekš pārējos visaptverošos ienākumos atzītais pieaugums vai samazinājums ir atzīts kā peļņa vai zaudējumi.. Procenti, kas aprēķināti izmantojot efektīvās procentu likmes metodi tiek atzīti ienākuma pārskatā. Dividendes no Pārdošanai pieejama pašu kapitāla instrumenta tiek atzītas kā peļņa vai zaudējumi visaptverošā ienākuma pārskata tad, kad tiek noteiktas tiesības saņemt maksājumu. Ieņēmumi, kas rodas no citu aktīvu pārdošanas tiek atzīti, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi: Banka vai Grupa ir nodevusi pircējam visus nozīmīgus riskus un atlīdzības, kas raksturīgi īpašuma tiesībām uz šiem aktīviem; Banka vai Grupa nepatur ne turpmākās ar īpašuma tiesībām saistītās pārvaldīšanas tiesības, ne reālu kontroli pār pārdotajiem aktīviem; Banka var ticami novērtēt ieņēmumu summu; ir ticams, ka Banka vai Grupa saņems ar darījumu saistītos saimnieciskos labumus; var ticami novērtēt izmaksas, kas ir radušās vai radīsies saistībā ar darījumu. AS TRASTA KOMERCBANKA 23
2 GRĀMATVEDĪBAS UZSKAITES UN NOVĒRTĒŠANAS PRINCIPI (turpinājums) (6) Patiesās vērtības noteikšanas principi Patiesā vērtība ir cena, kādu saņems, pārdodot aktīvu, vai maksās, nododot saistību, ierindas darījumā starp tirgus dalībniekiem novērtēšanas datumā galvenajā vai (ja tāda nav) visizdevīgākajā tirgū, kas pieejams Grupai un Bankai šajā datumā. Saistības patiesā vērtība atspoguļo to neizpildes risku. Ja nepieciešams, Grupa novērtē instrumenta patieso vērtību, izmantojot instrumenta kotēto cenu aktīvā tirgū. Tirgus tiek uzskatīts par aktīvu, ja darījumi aktīviem vai saistībām notiek pietiekami bieži un pietiekamā apjomā, lai nodrošinātu regulāru informāciju par cenām. Ja nav aktīvā tirgū kotētas cenas, Grupa izmanto vērtēšanas metodes, kas ļauj maksimāli izmantot attiecīgos tirgū novērojamos datus un minimizēt tirgū nenovērojamo datu izmantošanu. Izvēlētais vērtēšanas paņēmiens ietver visus faktorus, ko tirgus dalībnieki ņemtu vērā, nosakot darījuma cenu. Labākais finanšu instrumenta patiesās vērtības pierādījums sākotnējās atzīšanas brīdī parasti ir darījuma cena, t.i., patiesā vērtība saņemtai vai samaksātai atlīdzībai. Ja Grupa nosaka, ka patiesā vērtība sākotnējā atzīšanā atšķiras no darījuma cenas un patiesā vērtība nav apstiprināma ne ar kotētu cenu aktīvā tirgū identiskam aktīvam vai saistībai, ne arī, pamatojoties uz vērtēšanas metodi, kas izmanto tikai novērojamo tirgu datus, finanšu instruments tiek sākotnēji novērtēts patiesajā vērtībā, koriģējot, lai atliktu starpību starp patieso vērtību sākotnējās atzīšanas brīdī un darījuma cenu. Šī starpība tiek attiecīgi atzīta peļņas vai zaudējumu aprēķinā par piemērotu metodi visā instrumenta darbības laikā, bet ne vēlāk kā tad, kad vērtību pilnībā pamato novērojamie tirgū novērojamie dati vai kad darījums ir pabeigts. Finanšu aktīvu un finanšu saistību portfeļi, kas ir pakļauti tirgus riskam un kredītriskam, ko Grupa pārvalda, pamatojoties uz vai nu neto tirgus vai kredītriska lielumu, tiek novērtēti, pamatojoties uz cenu, kādu saņems, pārdodot neto garo pozīciju (vai samaksātu nododot neto īso pozīciju) konkrētā riska darījumā. Šīs portfeļa līmeņa korekcijas paredzētas atsevišķiem aktīviem un saistībām, pamatojoties uz relatīvā riska korekciju katram atsevišķam portfeļa instrumentam. Grupa un Banka izmanto šādu trīs līmeņu datu hierarhiju, nosakot un atspoguļojot finanšu instrumentu patieso vērtību ar vērtēšanas metodi: Pirmais līmenis: Otrais līmenis: Trešais līmenis: kotētās cenas aktīvā tirgū; citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās visi dati, kas būtiski ietekmē patieso vērtību, tiek novēroti tirgū; citas patiesās vērtības noteikšanas metodes, kurās tiek izmantoti dati, kas būtiski ietekmē patieso vērtību, bet netiek novēroti tirgū. Patiesā vērtība finanšu instrumentiem, kas vērtēti patiesajā vērtībā tiek noteikta, balstoties un publiski kotētām cenām. Gadījumos, kad augstākminētajiem aktīviem šāda cena nav pieejama, patiesā vērtība tiek noteikta balstoties uz citiem datiem, novērojamiem tirgū. Patiesā vērtība atvasinātajiem finanšu instrumentiem tiek noteikta, balstoties uz brokeru noteiktajām cenām. Nosakot patieso vērtību finanšu aktīviem, kas nav kotēti tirgū, tiek izmantoti vērtības noteikšanas modeļi, kas balstīti uz pieņēmumiem un aplēsēm par darījuma partnera iespējamiem nākotnes finanšu rādītājiem. Patiesā vērtība kredītiem tika aprēķināta, ņemot vērā pastāvošas mainīgās likmes un attiecinot tās uz kredītiem ar fiksētām procentu likmēm, izņemot kredītus ar īsu dzēšanas termiņu (aptuveni līdz 1 gadam). Patiesā vērtība saistībām tika aprēķināta, ņemot vērā pastāvošas tirgus procentu likmes attiecīgiem termiņnoguldījumiem. Tiek pieņemts, ka finanšu aktīvu un pasīvu, kas ir likvīdi vai kuriem ir īss dzēšanas termiņš neto bilances vērība ir pietuvināta to patiesajai vērībai. Šo pieņēmumu izmanto arī beztermiņa noguldījumiem, uzkrājuma kontiem bez iepriekš noteikta termiņa un mainīgu likmju finanšu instrumentiem. AS TRASTA KOMERCBANKA 24