Jūsu sociālā nodrošinājuma tiesības Ungārijā
Šajā rokasgrāmatā sniegtā informācija ir apkopota un atjaunināta ciešā sadarbībā ar Savstarpējas sociālās aizsardzības informācijas apmaiņas sistēmas (MISSOC) valstu korespondentiem. Sīkāka informācija par MISSOC tīklu pieejama šeit: http://ec.europa.eu/social/main.jsp?langid=lv&catid=815. Šī rokasgrāmata sniedz vispārēju attiecīgajās valstīs piemērojamo sociālā nodrošinājuma iespēju aprakstu. Sīkāku informāciju varat iegūt citās MISSOC publikācijās, kuras pieejamas iepriekšminētajā saitē. Jūs varat arī sazināties ar kompetentajām iestādēm un institūcijām, kuras norādītas šīs rokasgrāmatas I pielikumā. Ne Eiropas Komisija, ne kāda cita persona, kas darbojas Komisijas vārdā, nav atbildīga par šajā izdevumā iekļautās informācijas izmantošanu. Eiropas Savienība, 2012. Pārpublicējot atsauce uz informācijas avotu ir obligāta. 2012. g. jūlijs 2
Satura rādītājs I nodaļa. Vispārīga informācija, organizācija un finansējums... 5 Ievads... 5 Sociālās aizsardzības organizācija... 5 Finansējums... 7 II nodaļa. Veselības aprūpe... 8 Kādos gadījumos jums tiek nodrošināta veselības aprūpe?... 8 Kādas izmaksas tiek segtas?... 8 Kā iespējams saņemt veselības aprūpi?...10 III nodaļa. Slimība naudas pabalsti...11 Kādos gadījumos jums tiek piešķirti slimības naudas pabalsti?...11 Kādas izmaksas tiek segtas?...11 Kā var saņemt slimības naudas pabalstu?...11 IV nodaļa. Maternitātes un paternitātes pabalsti...12 Kādos gadījumos jums ir tiesības uz maternitātes vai paternitātes pabalstu?...12 Kādas izmaksas tiek segtas?...12 Kādos gadījumos tiek piešķirts maternitātes un paternitātes pabalsts?...13 V nodaļa. Invaliditātes pabalsti...14 Kādos gadījumos jums tiek piešķirti invaliditātes pabalsti?...14 Kādas izmaksas tiek segtas?...14 Kādos gadījumos tiek piešķirti invaliditātes pabalsti?...15 VI nodaļa. Vecuma pensijas un pabalsti...16 Kādos gadījumos jums tiek piešķirti vecuma pabalsti?...16 Kādas izmaksas tiek segtas?...18 Kādos gadījumos tiek piešķirti vecuma pabalsti?...19 VII nodaļa. Apgādnieka zaudējuma pabalsti...20 Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti?...20 Kādas izmaksas tiek segtas?...21 Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti?...22 VIII nodaļa. Pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām...23 Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām?...23 Kādas izmaksas tiek segtas?...23 Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām?...24 IX nodaļa. Ģimenes pabalsti...25 Kādos gadījumos tiek piešķirti ģimenes pabalsti?...25 Kādas izmaksas tiek segtas?...26 Kādos gadījumos tiek piešķirti ģimenes pabalsti?...27 X nodaļa. Bezdarbs...28 Kādos gadījumos jums tiek piešķirti bezdarbnieka pabalsti?...28 Kādas izmaksas tiek segtas?...28 Kādos gadījumos tiek piešķirti bezdarbnieka pabalsti?...29 XI nodaļa. Minimālais nodrošinājums...30 Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti attiecībā uz minimālo nodrošinājumu?...30 Kādas izmaksas tiek segtas?...31 Kādos gadījumos tiek piešķirti minimālā nodrošinājuma pabalsti?...31 XII nodaļa. Ilgtermiņa aprūpe...33 Kādos gadījumos jums ir tiesības uz ilgtermiņa aprūpi?...33 Kādas izmaksas tiek segtas?...33 Kā var saņemt ilgtermiņa aprūpi?...34 2012. g. jūlijs 3
Pielikums. Iestāžu kontaktinformācija, noderīgas tīmekļa vietnes...35 2012. g. jūlijs 4
I nodaļa. Vispārīga informācija, organizācija un finansējums Ievads Ungārijas sociālā nodrošinājuma sistēma piedāvā aizsardzību šādos gadījumos: slimība, maternitāte, vecuma apdrošināšana, invaliditāte, arodslimības (invaliditāte, kuras cēlonis ir nelaimes gadījums), nelaimes gadījumi darbā, apgādnieka zaudējums, bērnu izglītība un bezdarbs. Visas personas, kuras veic algotu darbu un tām pielīdzināmās personas, ir apdrošinātas pret visiem riska veidiem. Apdrošinātās personas ir algota darba ņēmēji (ieskaitot valsts administrācijā strādājošos), pašnodarbinātās personas (ieskaitot kooperatīvo sabiedrību locekļus) un vairākas līdzīgu personu grupas; personas, kuras saņem piemaksas pie ienākumiem, bezdarbnieka pabalstu un bezdarbnieka kompensāciju pirms pensijas. Jebkura persona, kas stājas darba attiecībās, automātiski kļūst par sociālās apdrošināšanas shēmas dalībnieku. Pašnodarbinātā persona reģistrējas uzreiz pēc darba uzsākšanas, bet algoto darba ņēmēju darba devējs reģistrē teritoriāli atbildīgajā nodokļu un finanšu kontroles dienesta nodaļā un/vai atbildīgajās sociālās apdrošināšanas iestādēs. Iemaksu veikšanā piedalās gan darba devējs, gan darba ņēmējs. Personas, kas labprātīgi iesaistās sociālā nodrošinājuma shēmā, var parakstīt vienošanos ar atbildīgo sociālā nodrošinājuma iestādi. Saskaņā ar jauno likumu pēc 2010. gada 3. novembra otrais līmenis vairs nav obligāts. Līdz 2011. gada 1. martam likums paredzēja izvēles brīvību pirmajā un otrajā līmenī apdrošinātajām personām brīvprātīgi palikt pirmajā līmenī vai tikai otrajā līmenī. Pēdējā gadījumā personas, kuras paliek tikai otrajā līmenī, pēc sava lēmuma izdarīšanas nevarēs izmantot tālākas pirmā līmeņa ietvaros paredzētās tiesības, tomēr iepriekš iegūtās tiesības tiks saglabātas. Obligātā sistēma pārsvarā saglabājas kā valsts sistēma. Ungārija atgriezās pie divlīmeņu pensiju sistēmas, kuru no vienas puses veido obligātās sociālās apdrošināšanas sistēma un no otras puses brīvprātīgi veikti uzkrājumi. Veselības aprūpes apdrošināšanas segšanai nestrādājošie rezidenti veic vienreizēju maksājumu HUF 6 390 (EUR 22) apmērā. Sociālās aizsardzības organizācija Ungārijā pastāv piecas galvenās sociālā nodrošinājuma nozares. Pensijas un veselības pakalpojumus (tostarp likumā paredzēto sistēmu attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā) klasificē kā sociālo apdrošināšanu. Pārējie trīs virzieni ir bezdarba apdrošināšana, ģimenes atbalsta sistēma un sociālās palīdzības sistēma. Ungārijas sociālā nodrošinājuma shēmas vadība, organizācija un pārvaldīšana tiek veikta centralizēti, tomēr sociālo pakalpojumu sniegšana ir decentralizēta. Veselības apdrošināšana Ungārijā pastāv tikai viens apdrošināšanas veids. Cilvēkresursu ministrija (Emberi Erőforrások Minisztériuma) ir atbildīga par veselības apdrošināšanu un veselības 2012. g. jūlijs 5
sektors. Ministrija pārrauga ar veselības aprūpes pakalpojumiem saistītu pakalpojumu sniedzēju: apdrošinātāju, slimokasu un ārstniecības pakalpojumu sniedzēju darbību, kā arī pārbauda sūdzības par veselības apdrošināšanas aģentūru pakalpojumiem. Valsts Veselības apdrošināšanas kasei (OEP) ir viena centrālā iestāde un 19 departamentu veselības apdrošināšanas nodaļas. Likums nosaka juridisko statusu, kas ipso facto sniedz iespēju kļūt par obligāti apdrošināmu personu līdz ar minētā statusa iegūšanu. Nepieciešamības gadījumā darba devējam ir pienākums deklarēt darba ņēmējus un maksāt par šīm deklarētajām personām sociālās iemaksas nodokļu iestādes kompetentajai nodaļai, kas savukārt nodod šo informāciju atbildīgajām veselības apdrošināšanas departamentālajām nodaļām. Veselības aprūpes pakalpojumus var saņemt pie īpašiem veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, ar kuriem Valsts veselības apdrošināšanas kase (Országos Egészségbiztosítási Pénztár, OEP) noslēgusi līgumu. Pensijas apdrošināšana Likumā paredzētās pensijas apdrošināšanā 1997. gadā tika veikta plaša reforma. Tā sāka darboties 1998. gada 1. janvārī. Sistēmu veido divi līmeņi. Reformā mainītais pirmais līmenis paliek obligātā valsts pensija, kuru pārvalda valsts līmenī un finansē, veicot maksājumus no gūtajiem ienākumiem. Pirmā līmeņa pensiju apdrošināšanas shēmu pārrauga Cilvēkresursu ministrija (Emberi Erőforrások Minisztériuma) un pārvalda Valsts pensiju apdrošināšanas galvenā pārvalde (VPAGP) (Országos Nyugdíjbiztosítási Főigazgatóság, ONYF), un apgabala pašvaldības iestāžu pensijas apdrošināšanas pārvaldes. Pensiju maksājumu pārvalde ir īpaša iestāde, kas atrodas Valsts pensiju apdrošināšanas galvenās pārvaldes pakļautībā un pārsvarā ir atbildīga par visa veida pensiju pabalstu (izņemot otro līmeni) izmaksāšanu pensijas saņēmējiem. Obligātā sistēma pārsvarā saglabājas kā valsts sistēma. Ungārija atgriezās pie divlīmeņu pensiju sistēmas, kuru no vienas puses veido obligātās sociālās apdrošināšanas sistēma un no otras puses brīvprātīgi veikti uzkrājumi. Pārējā otrā līmeņa daļa no 2010. gada 3. novembra ir brīvprātīga, to pilnībā finansē un vada vairāki pilnvaroti un neatkarīgi privāti pensiju fondi, kurus pārrauga Ungārijas Finanšu iestāžu uzraudzības pārvalde (Pénzügyi Szervezetek Állami Felügyelete). No 2012. gada 1. janvāra agrākās priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, izņemot 40 gadu atbilstības periodu sievietēm (nők 40 év jogosultsági idővel), ir izņemtas no pensiju sistēmas. Agrākās priekšlaicīgās pensionēšanās iespējas pirms pensijas vecuma pārveido sociālajos pabalstos (tā sauktais pabalsts pirms pensijas vecuma ) un tādejādi vairs nav pensijas kā pabalsts par ienākumu aizvietošanu pensijas vecumā. No 2012. gada 1. janvāra pabalsti personām, kas saņem invaliditātes pensiju pirms pensijas vecuma, ir pārveidoti veselības apdrošināšanā invaliditātes vai rehabilitācijas pabalstos; pabalsti personām, kas saņem invaliditātes pensiju pēc pensijas vecuma, ir pārveidoti vecuma pensijā. Apdrošināšana bezdarba gadījumā Bezdarba shēma arī ir balstīta uz apdrošināšanu, kurā iemaksas veic gan darba devēji, gan algoti darbinieki. Nodarbinātības sekmēšanai un bezdarbnieku iztikas nodrošināšanai tiek veikti gan aktīvi, gan pasīvi darba tirgus pasākumi. Darba biržas pakalpojumi pieejami ikvienam rezidentam, tostarp EEZ (Eiropas Ekonomiskās zonas) pilsoņiem, neatkarīgi no apdrošināšanas attiecībām. Par bezdarba apdrošināšanas sistēmu ir atbildīga Tautsaimniecības ministrija (Nemzetgazdasági Minisztérium). Ungārijas nodarbinātības politikas sistēmas institucionālo struktūru var iedalīt divos galvenajos veidos: autonomās iestādes no vienas puses un administratīvās iestādes no otras puses. Nacionālais nodarbinātības dienests ir nodarbinātības sistēmas administratīvā struktūra. To veido Valsts darba dienests (Nemzeti Munkaügyi Hivatal), 2012. g. jūlijs 6
nodaļu nodarbinātības centri, nodaļu nodarbinātības centru vietējie biroji un nodaļas darbaspēka attīstības un mācību centri. Autonomā iestāde ir Valsts ekonomikas un sociālā padome, Nodarbinātības fonda pārvaldes organizācija un reģionālās darba padomes. Ģimenes atbalsta sistēma Cilvēkresursu ministrija (Emberi Erőforrások Minisztériuma) ir atbildīga par ģimenes pabalstiem. Ģimenes atbalsta sistēma ir universāla sistēma, kas nozīmē to, ka to ir tiesīgs saņemt ikviens prasībām atbilstošs pilsonis. Ikvienam pilsonim, kuram ir bērns līdz noteiktam vecumam, ir tiesības saņemt dažādus ģimenes atbalsta pabalstus. Ar ģimenes atbalsta pabalstiem nodarbojas un tos pārvalda Ungārijas Valsts kase (Magyar Államkincstár) un Valsts veselības apdrošināšanas kase (Országos Egészségbiztosítási Pénztár). Sociālā atbalsta sistēma Vietējās pašvaldības pārvalda sociālās palīdzības sistēmu. Vietējās pašvaldības piešķir dažādus sociālās palīdzības pabalstus. Cilvēkresursu ministrija (Emberi Erőforrások Minisztériuma) ir atbildīga par to pārraudzību. Finansējums Veselības aprūpes pakalpojumi tiek finansēti no Veselības apdrošināšanas kases (Egészségbiztosítasi Alap). Šī fonda ieņēmumus veido veselības apdrošināšanas iemaksas un nodokļi. Gan darba ņēmējam, gan darba devējam jāveic veselības apdrošināšanas iemaksas, kuru apmērs darba ņēmējam ir 7 % no bruto algas. Darba devējiem ir pienākums maksāt sociālo iemaksu nodokli, no kura Veselības apdrošināšanas kase ir tiesīgs saņemt daļu no tā gada ienākumiem saskaņā ar likumu Par centrālo budžetu. Veselības apdrošināšanas iemaksām nav noteikta maksimālā robeža. Tās tiek maksātas Nodokļu un finanšu kontroles dienestam. Pašnodarbinātām personām, kuras veic papildu darbības, vai to kopuzņēmumiem un citādi neapdrošinātām personām vai personām, kurām nav tiesību uz pabalstu, obligāti jāmaksā veselības aprūpes iemaksa, ja tās jau vienu gadu pastāvīgi dzīvo Ungārijā. Izņemot atsevišķus izņēmumus, apgādībā esošiem tuviem ģimenes locekļiem vai to laulātajiem arī obligāti jāveic veselības aprūpes iemaksa. Pirmā līmeņa pensijas obligāto apdrošināšanas shēmu finansē no iemaksām un sociālo iemaksu nodokļa noteiktas daļas saskaņā ar likumu Par centrālo budžetu, savukārt brīvprātīgo privāto pensiju shēmu finansē tikai no iemaksām. Pirmā līmeņa pensiju shēmā ir noteikti personu apdrošināšanas iemaksu griesti, bet darba devēju iemaksām griestu nav. Bezdarba apdrošināšanas shēma ir arī kārtējo maksājumu sistēma, kas balstās uz apdrošināšanu. Ģimenes atbalsta pabalstus maksā no centrālā budžeta. Valsts sociālā palīdzība ir no iemaksām neatkarīga un no ienākumiem atkarīga sistēma, kuru daļēji finansē no centrālā budžeta (80 % - 95 %) un daļēji no pašu pašvaldību budžeta (5 %- 20 %). 2012. g. jūlijs 7
II nodaļa. Veselības aprūpe Kādos gadījumos jums tiek nodrošināta veselības aprūpe? Veselības apdrošināšanas shēmas pakalpojumus var izmantot divu kategoriju personas: tiesību īpašnieki, proti, personas, kuras veic obligātās apdrošināšanas iemaksas atbilstoši likumdošanai, piemēram, algotie darba ņēmēji, ierēdņi, valsts iestāžu darbinieki, pakalpojumu sniedzēji vai personas, kuras veic algotu darbu citā statusā, individuālie uzņēmēji vai uzņēmējsabiedrību valdes locekļi, garīgo institūciju personāls un asociāciju locekļi. Šīm personām ir tiesības uz visiem veselības apdrošināšanas pakalpojumiem (naudas pabalsti, pabalsti natūrā, nelaimes gadījumu pabalsti). Šajā kategorijā ietilpst arī personas, kuras izmanto palīdzību darba meklēšanā un kuras veic pensijas iemaksas, bet kurām nav tiesību saņemt naudas pabalstus; tiesību ieguvēji, piemēram, nepilngadīgie, skolēni, pilna laika klātienes studenti, pensionāri un personas ar zemiem ienākumiem, kuras sasniegušas pensijas vecumu, personas, kuras saņem maternitātes pabalstus naudas izmaksu veidā no veselības apdrošināšanas kasēm, personas, kuras saņem sociālā nodrošinājuma shēmas pabalstus, kā arī personas, kuras veic veselības aprūpes pakalpojumu iemaksas. Šīm personām ir tiesības tikai uz veselības apdrošināšanas pabalstiem natūrā. Kādas izmaksas tiek segtas? Medicīniskā aprūpe Ikvienai apdrošinātai personai, kurai ir tiesības uz veselības aprūpi, pastāv tiesības saņemt visus pakalpojumus, kurus nosaka tās veselības stāvoklis. Ungārijā medicīniskā aprūpe parasti ir bezmaksas. Gadījumos, kad ārstēšana nav veikta saskaņā ar ārsta priekšrakstiem vai tā ir veikta, atsakoties no ārstēšanās stacionārā, pretēji ārsta ieteikumam, vai arī pacients pieprasa citu ārstējošo ārstu nevis to, kuru nozīmējis veselības aprūpes pakalpojuma sniedzējs, maksu par medicīniskajiem pakalpojumiem sedz pacients. Indivīdam, iespējams, jāsedz arī daļa no zāļu un medicīnisko palīglīdzekļu izmaksām. Medikamenti Stacionārās ārstēšanās gadījumā medikamenti tiek izsniegti bez maksas. Ambulatorās ārstēšanas gadījumā Valsts Veselības apdrošināšanas kase (OEP) daļēji vai pilnībā sedz izmaksas tad, ja izrakstītās zāles ir iekļautas kompensējamo medikamentu sarakstā. Kompensēšanas nosacījumus nosaka ministrijas dekrēts: standarta kompensācijas kategorijas: 80 %, 55 % un 25 % (medikamentiem stacionārās ārstēšanās gadījumā ir jābūt iekļautiem kompensācijā ar vismaz 0 % subsīdiju); lielākas kompensācijas kategorijas (90 %, 70 %, 50 %) un pilna kompensācija (100 %) saistās ar noteiktām ārstēšanas indikācijām. Subsīdiju likme var atšķirties atkarībā no slimību smaguma. Noteiktu hronisku slimību vai citu nopietnu slimību gadījumā subsīdija ir 100 %, taču šajā gadījumā ir jāmaksā iepakojuma maksa HUF 300 (EUR 1,05) apmērā. 2012. g. jūlijs 8
Zobārstniecības pakalpojumi Ungārijā zobārstniecības pamatpakalpojumu cena atbilst regulāras medicīniskas konsultācijas cenai. Zobārstniecības pakalpojumi ir bezmaksas vecumā līdz 18 gadiem; studenti, personas, kuras ir vecākas par 60 gadiem, un grūtnieces (posmā no grūtniecības konstatēšanas līdz 90 dienām pēc dzemdībām) maksā parasto apmeklējuma cenu. Ikviena persona sedz arī ar zobārstniecības pakalpojumiem saistītās tehniskās izmaksas. Saskaņā ar nolīgumu, kas noslēgts ar Valsts Veselības apdrošināšanas kasi, sociālā nodrošinājuma sistēma apdrošinātajai personai sedz tikai neatliekamo zobārstniecības palīdzību. Profilaktiskie un agrīnās diagnostikas veselības aprūpes pakalpojumi Ikviena persona, kam obligātās veselības apdrošināšanas ietvaros ir tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem, profilaktiskiem izmeklējumiem un agrīno slimību diagnostiku, var uz to pretendēt pie zināmiem nosacījumiem un atbilstoši savai vecuma grupai. Jebkura persona vai ārsts var pieprasīt diagnostikas testus; pastāvot bažām par sabiedrības veselību, katrai iesaistītajai personai individuāli tiek nosūtīts uzaicinājums uz pārbaudēm. Ņemot vērā, ka tas skar katra indivīda intereses, piedalīšanās šajos testos, izņemot dažus atsevišķus gadījumus, ir brīvprātīga. Lielāko daļu profilaktisko pasākumu nozīmē ģimenes ārsts. Medicīnas māsām šeit ir sava loma, piemēram, agrīnās diagnostikas testu informācijas izplatīšanā; nozīmīga loma ir arī veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem mācību iestādēs; dažas pārbaudes veic speciāli dienesti. Lai nodrošinātu profilaktisko pasākumu efektivitāti, dažkārt likumdevējs nosaka atsevišķu ārstniecības pakalpojumu sniegšanu bez maksas, ar nosacījumu, ka pacients piedalās diagnostikas testos; dažkārt tiek noteikta maksa par personas atteikšanos piedalīties šādās pārbaudēs. Agrīnās diagnostikas testiem netiek piemērota maksa par konsultāciju. Profilakses ietvaros pēc 2012. gada 1. janvāra smēķēšana ir aizliegta visās slēgtās sabiedriskās vietās, tostarp darbavietās, restorānos, bāros un kafejnīcās, izņemot jau esošās īpaši smēķēšanai paredzētās telpās. Veselības aprūpe mājās Veselības aprūpe mājās ir paredzēta ar mērķi samazināt stacionāri ārstējamo pacientu skaitu un nodrošināt humānāku veselības aprūpi. Šī termina ietvaros apdrošinātā persona var pretendēt uz Valsts Veselības apdrošināšanas kasē (OEP) saskaņotiem veselības aprūpes pakalpojumiem mājās. Šie pakalpojumi tiek kompensēti vienīgi gadījumos, ja tos nozīmējis speciālists. Šādas ārstēšanās ilgums nedrīkst pārsniegt periodu, kādā attiecīgā saslimšana tiktu ārstēta stacionārā. Stacionārā aprūpe Specializētu stacionāro aprūpi nodrošina dažādu veidu iestādēs, t.i., institūcijās (hroniska, rehabilitācijas vai kopšanas aprūpe), slimnīcās, valsts iestādēs (sevišķi specializēta aprūpe), universitāšu klīnikās un dienas aprūpes slimnīcās. Pacients, kurš ievietots stacionārā par noteiktu dienas maksājumu saņem šādus ārstniecības pakalpojumus: izmeklēšana slimības diagnosticēšanai, ārsta nozīmētā ārstēšana, ieskaitot ķirurģiskas iejaukšanās, tajās izmantotos terapeitiskos materiālus, funkcionālos instrumentus, 2012. g. jūlijs 9
-medikamenti, asins analīzes, pārsiešanas, terapeitiskie piederumi, terapeitiskā ārstēšana, padomi par higiēnas un dienas režīma ievērošanu, ēdināšana ārsta parakstītas diētas ietvaros, aprūpe terapeitiskā ārstniecības iestādē uz periodu, kuru nosaka pacienta veselības stāvoklis, ja šādā iestādē ir pieejamas brīvas vietas un tiek ievērotas šādai aprūpei nepieciešamās profesionālās un ētiskās normas. Pacientam ir tiesības pieprasīt, lai daļu no viņam turpmāk vienmēr nepieciešamās ārstniecības iekārtas cenas segtu veselības apdrošināšana. Šāda apdrošinātāja līdzdalība pienākas arī daļai no attiecīgās iekārtas remonta vai nomas izmaksām. Stacionāros un klīnikās sniegto pakalpojumu klāsts var būt daudzveidīgs: papildus tam, ka tiek nodrošināta uzturēšanās stacionārā, tie ietver arī saslimšanas diagnosticēšanu, terapeitisko ārstēšanu, rehabilitācijas un higiēnas aprūpi. Šie pakalpojumi var tikt sniegti pastāvīgi vai periodiski; šeit var būt runa gan par vienreizēju iejaukšanos, gan par pakāpenisku ārstēšanu, kuras uzlabojumi var tikt novēroti noteiktu laika posmu. Dažu saslimšanu gadījumā ārstēšana noris rindas kārtībā; šajā gadījumā pacients ārstēšanu saņem saskaņā ar īpašā sarakstā noteiktu secību. Šie saraksti ir aplūkojami veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju tīmekļa vietnēs. Slimības saasināšanās gadījumā pacientam tiek veikti jauni izmeklējumi un saraksta rindas kārtība var tikt mainīta, ņemot vērā jauno izmeklējumu rezultātus. Medicīniskās iekārtas Noteikumus, kas attiecas uz medicīnisku iekārtu kompensēšanu, nosaka tiesību akti. Informāciju par kompensējamām medicīniskām iekārtām publicē Valsts Veselības apdrošināšanas kases izdevumā. Lai pacients varētu pretendēt uz šo kompensāciju, nepieciešams, lai medicīniskās iekārtas izmantošanu būtu nozīmējis ārsts. Kompensācijas summa tiek noteikta, pamatojoties uz cenas procentuālo daļu (98/90/80/70/60/50 vai 45 %). Attiecībā uz medicīniskām iekārtām augstākajā kompensācijas kategorijā visus līdzmaksājumus, kas pārsniedz HUF 5 000 (EUR 18), sedz Valsts Veselības apdrošināšanas kase. Kā iespējams saņemt veselības aprūpi? Jūs varat brīvi izvēlēties kādu no ārstiem vai slimnīcām, kurām ir noslēgti līgumi. Pacientiem jāreģistrējas pie viena ģimenes ārsta. Nav nekādu ģeogrāfisko nosacījumu. Pacienti drīkst mainīt ārstu reizi gadā (vai biežāk, ja maiņa ir pamatota). Pabalsti natūrā var tikt saņemti no veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem, kuri parakstījuši līgumu ar OEP. Apdrošinātajām personām ir tiesības brīvi izvēlēties ārstu pamataprūpes vajadzībām. Ambulatoro vai stacionāro pacientu veselības aprūpe tiek veikta ārstniecības iestādē pēc pacienta pieraksta vai deklarētās dzīvesvietas. Gadījumā, ja ārstējošais ir ģimenes ārsts, pacients tiks nosūtīts uz to medicīnas iestādi, kuras kompetencē darbojas attiecīgā ārsta prakse. 2012. g. jūlijs 10
III nodaļa. Slimība naudas pabalsti Kādos gadījumos jums tiek piešķirti slimības naudas pabalsti? Uz slimības pabalstiem var pretendēt darbnespējīgas apdrošinātās personas un mātes, kuras kopj slimu bērnu. Kādas izmaksas tiek segtas? Darba devējs piešķir neierašanās darbā maksu (Távolléti díj, betegszabadság) 70 % apmērā no dienas bruto algas līdz pat 15 darba dienām gadā. Aprēķins ir balstīts uz vidējiem dienas bruto ienākumiem (izņemot grūtniecības ar sarežģījumiem gadījumā). Slimības pabalstu (Táppénz) var piešķirt uz maksimālo laiku līdz vienam gadam apdrošinātā statusa laikā. Šī pabalsta apmērs ir 60 % no vidējās bruto algas dienā, nepārsniedzot divkāršas minimālās bruto algas (HUF 156 000 (EUR 547) apmēru. Kā var saņemt slimības naudas pabalstu? Darbnespēja jebkurā gadījumā ir jāapliecina ārstam. Darbnespējai nav noteikta oficiāla laika ierobežojuma. Darbnespējīgajai personai regulāri jāveic atkārtota izmeklēšana (atkarībā no ārsta lēmuma). Kompensāciju 30 dienu laikā izmaksā apgabala pašvaldības iestāžu Veselības apdrošināšanas kase vai algas datumā Sociālās apdrošināšanas izmaksu nodaļa (darba devējam, kurš nodarbina vairāk nekā 100 darbinieku, jāizveido sociālās apdrošināšanas izmaksu nodaļa). 2012. g. jūlijs 11
IV nodaļa. Maternitātes un paternitātes pabalsti Kādos gadījumos jums ir tiesības uz maternitātes vai paternitātes pabalstu? Grūtniecības un dzemdību pabalsts Grūtniecības un dzemdību pabalsts var tikt piešķirts sievietei, kura divos iepriekšējos gados pirms bērna piedzimšanas vismaz 365 dienas ir bijusi sociāli apdrošināta, un, dzemdību brīdī: sieviete joprojām ir sociāli apdrošināta (piemēram, ja viņa pilda darba līguma saistības); kopš apdrošināšanas termiņa beigām nav pagājušas vairāk nekā 42 dienas; 42 dienu laikā pēc apdrošināšanas termiņa beigām ar nelaimes gadījumu darbā saistīta slimības pabalsta (Baleseti táppénz) izmaksāšanas laikā (vai 28 dienu laikā pēc pabalsta izmaksāšanas beigām); pēc apdrošināšanas termiņa beigām slimības pabalsta (Táppénz) izmaksāšanas laikā (vai 28 dienu laikā pēc pabalsta izmaksāšanas beigām). Uz šo pabalstu var pretendēt arī sieviete, kura kopj bērnu kopš piedzimšanas brīža ar mērķi adoptēt, un, kura atbilst iepriekš uzskaitītajiem kritērijiem brīdī, kad bērns tai tiek uzticēts. Šādā gadījumā grūtniecības un dzemdību pabalsts pienākas par periodu no dienas, kad bērns šai personai tiek uzticēts, līdz atlikušā maternitātes atvaļinājuma beigām. Grūtniecība un dzemdību pabalsts nepienākas apdrošinātai personai, kura: maternitātes atvaļinājuma laikā saņem darba algu pilnā apmērā, veic jebkura veida algotu darbu, izņemot autortiesību atlīdzību vai honorārus, kuri netiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, vai arī izpilda tādu algotu darbu, kuram nepieciešama vietējo varasiestāžu piekrišana. Gadījumā, ja apdrošinātā persona maternitātes atvaļinājuma laikā saņem daļu no savas algas, grūtniecības-dzemdību pabalsts sasniedz atlikušās algas daļas apjomu. Dzimšanas pabalsts Dzimšanas pabalsts pēc dzemdībām pieejams sievietēm, kuras likumīgi uzturas Ungārijā; audžuvecākiem; aizbildņiem; vai tēvam mātes nāves gadījumā. Maternitātes pabalsts nepienākas vecākiem, kuri pirms bērna piedzimšanas ir devuši piekrišanu bērna adopcijai; jaundzimušajam, kurš ar atbildīgo iestāžu lēmumu tiek nodots aizbildnībā, pienākas visas bērnu sociālās aizsardzības noteiktās tiesības. Kādas izmaksas tiek segtas? Grūtniecības-dzemdību pabalsts Maternitātes atvaļinājuma laikā mātēm ir tiesības uz grūtniecības-dzemdību pabalstu uz laika posmu ne ilgāku par 168 dienām. Maternitātes atvaļinājuma maksimālais periods ir 24 nedēļas, no kurām četras nedēļas pēc iespējas jāizlieto pirms paredzamā 2012. g. jūlijs 12
dzemdību datuma. Grūtniecības un dzemdību pabalsts ir 70 % no vidējās algas, kura saņemta iepriekšējā gada laikā pirms dzemdību atvaļinājuma pirmās dienas. Šī summa dzemdību atvaļinājuma laikā pienākas bērna mātei vai sievietei, kura gatavojas bērnu adoptēt un atbilst iepriekšminētajiem nosacījumiem. Pabalstu specifika: laika posms, kurā tiek izmaksāti grūtniecības-dzemdību pabalsts, tiek iekļauts darba stāžā, kurš dod tiesības uz vecuma pensiju; papildus sociāli apdrošinātajām personām uz veselības apdrošināšanas pakalpojumiem (piemēram, ambulatoro aprūpi un stacionārā ievietoto slimnieku aprūpi) ir tiesības arī personām, kuras saņem grūtniecības un dzemdību pabalstus; personām, kuras maksā alimentus vai ir saņēmušas neatbilstošus veselības aprūpes pakalpojumus, grūtniecības un dzemdību pabalsts tiks samazināts par 33 %; šādas sankcijas netiek piemērotas augstākās mācību iestādes studentei, kura pirmajā pašreizējā semestra (apmācības perioda) dienā atrodas maternitātes atvaļinājumā un saņem grūtniecības-dzemdību pabalstu, un apmeklē pamatapmācību vai papildapmācību nodarbības, profesionālās kvalifikācijas celšanas kursus vai augstākā līmeņa profesionālās apmācības kursus akreditētā augstskolā. Dzimšanas pabalsts Dzimšanas pabalsts ir vienreizējs maksājums 225 % apmērā no minimālās vecuma pensijas vai dvīņu gadījumā 300 % apmērā par katru bērnu. Kādos gadījumos tiek piešķirts maternitātes un paternitātes pabalsts? Lai saņemtu dzimšanas pabalstu, obligāti jāveic vismaz četri pirmsdzemdību medicīniskie izmeklējumi (viens izmeklējums priekšlaicīgu dzemdību gadījumā) vai 180 dienu laikā no dzemdībām jāsaņem res iudicata lēmums par adopciju vai aizbildniecību. Kopā ar prasību jāiesniedz pierādījums par dzīvesvietu Ungārijā. 2012. g. jūlijs 13
V nodaļa. Invaliditātes pabalsti Kādos gadījumos jums tiek piešķirti invaliditātes pabalsti? Parlaments 2011. gada beigās pieņēma jaunu likumu par pabalstiem personām, kuru darbaspēja ir mainījusies. Jaunā likuma nolūks ir nodrošināt sociālo reintegrāciju, nodarbinātību un uz nodarbinātību vērstu rehabilitāciju, balstoties uz personu, kuru darbaspēja ir mainījusies, atlikušajām un uzlabojamajām spējām. Papildus tam, likums regulē zaudēto ienākumu aizvietošanu. Galvenais uzsvars ir uz atlikušo darbaspēju, un mērķis ir palīdzēt personām, kuru darbaspēja ir mainījusies, atkal iekļauties darba tirgū. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem agrākā invaliditātes pensija (rokkantsági nyugdíj), ar negadījumiem saistītas invaliditātes pensija (baleseti rokkantsági nyugdíj), rehabilitācijas pabalsts (rehabilitációs járadék), regulārais sociālais pabalsts personām ar veselības traucējumiem (rendszeres szociális járadék), pagaidu invaliditātes pabalsts (átmeneti járadék) un veselības bojājumu pabalsts kalnračiem (bányász dolgozók egészségkárosodási járadéka) vairs netiek piešķirti no 2012. gada 1. janvāra. To vietā tiek piešķirti jauni pabalsti saskaņā ar jaunizveidotu kompleksās novērtēšanas metodi. Pabalsti personām, kuru darbaspēja ir mainījusies Personas, kas tiesīgas saņemt pabalstus personām, kuru darbaspēja ir mainījusies, ir tās: kuru veselības stāvokļa novērtējums ir 60% vai zemāks; un kas bijušas apdrošinātas vismaz 1 095 dienas 5 gadu laikā pirms pieprasījuma iesniegšanas, kas neveic nekādu apmaksātu darbu; un kas nesaņem nekādus citus regulārus naudas pabalstus. Pabalsts personām, kuru darbaspēja ir mainījusies, ietver divas atsevišķas daļas: persona ir tiesīga saņemt rehabilitācijas pabalstu, ja var tikt rehabilitēta. Rehabilitācijas pabalstu var sniegt par rehabilitācijai nepieciešamo laiku, nepārsniedzot 3 gadus no pabalsta maksāšanas sākšanas; persona, kuras darbaspēja ir mainījusies, ir tiesīga saņemt invaliditātes pabalstu, ja nevar tikt rehabilitēta vai rehabilitācija nav ieteicama, vai persona piecu gadu laikā sasniegs pensionēšanās vecumu. Pabalsti personām, kuru darbaspēja ir mainījusies, ir veselības apdrošināšanas pabalsti. Kādas izmaksas tiek segtas? Pabalsti personām, kuru darbaspēja ir mainījusies Pabalsta apmērs tiek noteikts, pamatojoties uz vidējiem mēneša ienākumiem, un tā minimālais līmenis ir noteikta procentuāla daļa no minimālās algas. 2012. g. jūlijs 14
Rehabilitācijas pabalsts: Personām, kuru rehabilitācija ir iespējama paredzamā termiņā: Apmērs: 35% no vidējiem mēneša ienākumiem; Minimums: 30% no minimālās algas; Griesti: 40% no minimālās algas; Personām, kam nepieciešama pastāvīga rehabilitācija: Apmērs: 45% no vidējiem mēneša ienākumiem; Minimums: 40% no minimālās algas; Griesti: 50% no minimālās algas. Invaliditātes pabalsts ir atkarīgs no lēmuma par veselības stāvokli un rehabilitācijas iespējām: Apmērs: 40-70% no vidējiem mēneša ienākumiem; Minimums: 30-55% no minimālās algas; Griesti: 45% vai 150% no minimālās algas Kādos gadījumos tiek piešķirti invaliditātes pabalsti? Tiesības uz pabalstu novērtē rehabilitācijas iestāde, kas veic daudzdisciplīnu pārbaudi (tā saukto komplekso novērtējumu ) par prasītāja veselības stāvokli un rehabilitācijas iespēju. Kopš 2012. gada 1. janvāra pabalstu personām, kuru darbaspēja ir mainījusies, var pieteikt bez maksas, izmantojot attiecīgās drukātās vai elektroniskās pieteikuma veidlapas jaunizveidotajās rehabilitācijas organizācijās prasītāja dzīvesvietā. Prasītājam var būt pienākums ziņot rehabilitācijas organizācijai kompleksā novērtējuma veikšanai. Ja tas netiek darīts, procedūra var tikt izbeigta. Kompleksā novērtējuma gaitā rehabilitācijas organizācija pārbauda prasītāja veselības stāvokli un rehabilitācijas iespējas. Pēdējā gadījumā tā pieņem lēmumu par rehabilitāciju. Invaliditātes un rehabilitācijas pabalstus maksā Pensiju maksājumu pārvalde. 2012. g. jūlijs 15
VI nodaļa. Vecuma pensijas un pabalsti Kādos gadījumos jums tiek piešķirti vecuma pabalsti? Vispārējā pensiju sistēmas reforma Ungārijā tika ieviesta 1997. gadā. Šīs sistēmas pamatā ir divi pamatlīmeņi: no 1998. gada līdz 2010. gada novembrim: pirmais līmenis ir obligāta kārtējo iemaksu sistēma, kura tiek finansēta no veiktajām sociālajām iemaksām un kura ir daļa no sociālās apdrošināšanas sistēmas. To pārvalda Cilvēkresursu ministrija un Valsts Pensiju apdrošināšanas Centrālā administrācija un tās pārvaldes. Pensiju maksājumu pārvalde ir atbildīga par visu pirmajam līmenim piederošo pensiju un pensijveida pabalstu izmaksām; otrais līmenis ietvēra obligātās privātās pensiju apdrošināšanas ar līdzekļu kapitalizāciju, kuras pārvalda vairākas Tautsaimniecības ministrijas pakļautībā esošie pensiju apdrošināšanas uzņēmumi un kases; pēc 2010. gada 3. novembra obligātā pensiju sistēma kļuva par valsts sistēmu. Ungārija atgriezās pie divlīmeņu pensiju sistēmas, kuru no vienas puses veido obligātās sociālās apdrošināšanas sistēma un no otras puses brīvprātīgi, privāti pensijas uzkrājumi. Vecuma pensiju var saņemt personas, kuras sasniegušas likumā noteikto pensionēšanās vecumu un kuras noteiktu skaitu gadu ir veikušas apdrošināšanas iemaksas. 2009. gadā pensionēšanās vecuma robeža gan vīriešiem, gan sievietēm ir noteikts 62 gadi. Kopš 2010. gada pensionēšanās vecums tiek pakāpeniski paaugstināts (par pusgadu katrā vecuma grupā), 1957. gadā un vēlāk dzimušām personām sasniedzot 65 gadu vecumu 2022. gadā. Pirmās šīs izmaiņas skar 1952. gadā dzimušās personas. Attiecīgajiem dzimšanas gadiem atbilst šāds pensionēšanās vecums: Dzimšanas gads Pensionēšanās vecums Līdz 1952, gada 1. janvārim 62 1952. g. 62,5 1953. g. 63 1954. g. 63,5 1955. g. 64 1956. g. 64,5 1957. g. un vēlāk 65 Vecuma pensija var tikt piešķirta arī tad, ja persona joprojām turpina veikt algotu darbu un ja tās ienākumi nepārsniedz likumā noteikto slieksni. Kopš 2007. gada 1. aprīļa pensionāri, kuri turpina strādāt algotu darbu, no saviem ienākumiem turpina maksāt pensijas iemaksas saskaņā ar sociālo iemaksu likmju sadalījumu. Pēc 365 dienu ilga darba (apdrošināšanas) stāža viņu pensija pieaug par 0,45 % no mēnešalgas, no kuras aprēķinātas un maksātas šīs sociālās iemaksas. Atbilstoši jaunajiem noteikumiem, kas stājās spēkā 2012. gada 1. janvārī, pabalsti, ko sniedz valsts pensiju sistēma, ir vecuma pensijas (tikai virs pensionēšanās vecuma), 2012. g. jūlijs 16
40 gadu atbilstības periods sievietēm (nők 40 év jogosultsági idővel) un apgādnieka zaudējuma pabalsti. Kopš 2012. gada 1. janvāra agrākie priekšlaicīgās pensionēšanās pabalsti, izņemot 40 gadu atbilstības periodu sievietēm (nők 40 év jogosultsági idővel), tagad ir apvienoti kā pabalsti pirms pensijas vecuma (korhatár előtti ellátás). Tiesīgas saņemt šos pabalstus pirms pensijas vecuma ir šādas personas: personas, kas izpildījušas vecuma un izdienas nosacījumus priekšlaicīgas pensijas (Előrehozott öregségi nyugdíj) vai samazināta apmēra priekšlaicīgas pensijas (Csökkentett összegű előrehozott öregségi nyugdíj) saņemšanai līdz 2011. gada 31. decembrim; 1953. gadā dzimušas sievietes, kas sasniegušas 59 gadu vecumu un kam ir vismaz 37 gadu stāžs, pirms stājas spēkā pabalsts pirms pensijas vecuma, taču ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī; personas, kas kļuva tiesīgas saņemt agrāko priekšlaicīgas pensionēšanās pensiju bīstamu darba apstākļu dēļ (korkedvezményes öregségi nyugdíj) pirms stājās spēkā pabalsts pirms pensijas vecuma, taču ne vēlāk kā 2012. gada 31. decembrī; personas, kas kļuva tiesīgas saņemt kalnrača pensiju (bányásznyugdíj) pirms 2011. gada 31. decembra; personas, kas kļuva tiesīgas saņemt vecuma pensiju māksliniekiem pirms 2011. gada 31. decembra; personas, kuru darba attiecības tika izbeigtas pirms 2012. gada 1. janvārim un kas minētajā datumā kvalificējās priekšlaicīgas pensionēšanās pabalstam, ar dažiem nosacījumiem. Sīkāku informāciju skatiet MISSOC tabulās. Personas, kas tiesīgas saņemt priekšlaicīgas pensionēšanās pensiju bīstamu darba apstākļu dēļ, var pieprasīt pabalstu pirms pensijas vecuma tik gadus pirms pensijas vecuma, kāds ir šo personu sasniegtais priekšlaicīgas pensionēšanās gadu skaits bīstamu darba apstākļu dēļ līdz 2012. gada 31. decembrim, vai, ja pabalsts stājas spēkā 2012. gadā, līdz iepriekšējai dienai pirms pabalsta stāšanās spēkā Priekšlaicīga vecuma pensija Tā dēvētais 40 gadu atbilstības periods sievietēm" ( nők 40 év jogosultsági idővel ) ir pieejams sievietēm, kas ir sasniegušas vismaz 40 atbilstošus gadus un beigušaas veikt ienākumus nesošu nodarbošanos, neatkarīgi no vecuma. Atbilstības periods ir jebkurš periods, kura laikā veikta peļņu nesoša nodarbošanās vai saņemts grūtniecības un dzemdību pabalsts (Terhességi-gyermekágyi segély), bērna kopšanas pabalsts (Gyermekgondozási díj), pabalsts bērna aprūpei mājās (gyermekgondozási segély), bērna audzināšanas pabalsts (gyermeknevelési támogatás) vai ar bērna audzināšanu saistīta aprūpes nauda (Ápolási díj). Papildus periodiem, kuros saņemti iepriekšminētie ar bērna audzināšanu saistītie pabalsti, vajadzīgs vismaz 32 gadu algota darba stāžs; vai nepieciešams 30 gadu darba stāžs, ja saņemta aprūpes nauda. Sievietēm, kuras audzina vairāk nekā 5 bērnus, atbilstības periodu samazina par 1 gadu par katru ģimenē augošo bērnu, bet maksimālais samazinājums ir 7 gadi. Priekšlaicīgas pensionēšanās pabalsti 2005. gadā darba tirgū tika ieviests jauna veida līdzeklis. Tā ir Papildu prēmēto gadu programma", kuras mērķis ir paturēt darba tirgū vecāka gadagājuma personas: šīs programmas mērķis ir dot iespēju valsts sektorā strādājošajiem doties pensijā pakāpeniski, vienlaicīgi turpinot strādāt uz nepilnu slodzi. Darbinieki, kuriem jādodas pensijā, atstājot darbu valsts sektorā, un kuriem trīs nākamo gadu laikā 2012. g. jūlijs 17
pienāktu pensijas vecums, kā arī kuru darba stāžs ir vismaz 25 gadi un kuri, strādājot nepilnu slodzi, piekrīt piedalīties šajā programmā, saņem 70 % no iepriekšējās darba algas un turpina strādāt līdz pensionēšanās vecuma sasniegšanai. Šis pakalpojums var tikt uzskatīts kā pirmspensijas palīdzība. Kādas izmaksas tiek segtas? Pensijas apmērs ir atkarīgs no vidējās darba algas un no darba (apdrošināšanas) stāža ilguma. Vidējo darba algu, kas kalpo par pamatu pensijas apmēra noteikšanai, parasti aprēķina pēcienākumiem, no kuriem veiktas pensijas iemaksas no 1988. gada 1. janvāra līdz pensionēšanās brīdim. Šobrīd vidējā darba alga tiek aprēķināta, balstoties uz personas ienākumiem pēc nodokļu nomaksas. Lai iepriekšējā perioda atalgojums sasniegtu to algu līmeni, kādu persona saņēmusi otrajā gadā pirms pensionēšanās, tiek piemērots atbilstošs koeficients. Sākot ar 2008. gadu, atsevišķu gadu vidējai algai pēc nodokļu nomaksas jāveic pārrēķins, lai tā sasniegtu pirms pensionēšanās gada līmeni. Minimālā pensija Ungārijas pensiju sistēma paredz minimālo pensiju HUF 28 500 (EUR 100) apmērā mēnesī ar nosacījumu, ka personas darba stāžs ir 20 gadi. Ja vidējā iemaksu bāze ir mazāka nekā minimālās pensijas apmērs, pensija būs 100 %apmērā no vidējās mēneša darba algas. Atliktā pensija Gadījumā, ja personas darba stāža ilgums ir vismaz 20 gadi un tā ir sasniegusi pensionēšanās vecumu, bet pensija vēl nav tikusi piešķirta, un attiecīgā persona ir turpinājusi strādāt vēl vismaz 30 dienas, tai ir tiesības uz pensijas paaugstināšanu. Par katrām papildus nostrādātām 30 dienām pieaugums ir 0,5 % no pensijas apjoma. Šādā gadījumā pēc pārrēķina pensija drīkst pārsniegt vidējo mēnešalgu, kura ņemta par pamatu pensijas aprēķinam. Apbedīšanas pabalsti Ungārijā pastāv divu veidu pabalstu iespējas: apbedīšanas pabalsts un apbedīšanas izdevumu segšana uz valsts rēķina. Apbedīšanas izmaksu pabalsts: vietējā pašvaldība var piešķirt apbedīšanas izmaksu pabalstu personai, kura labprātīgi uzņemas mirušā bēru organizēšanu, vai gadījumā, ja mirušā tuvinieki ir zināmi, taču nespēj segt bēru organizēšanu ierobežotu iztikas līdzekļu dēļ. Apbedīšanas pabalsta apjoms vienai personai nevar būt zemāks par minimālo vecuma pensiju mēnesī uz ģimeni. Gadījumos, kas skar vientuļu personu, šis pabalsts nedrīkst būt zemāks par 150 % no šīs summas. Apbedīšanas pabalsts nedrīkst būt mazāks par 10 % no vislētāko iespējamo bēru kopējām izmaksām, taču tas var segt bēru izmaksas pilnā apjomā, ja šādi izdevumi apdraud pabalsta pieprasītāja vai viņa ģimenes iztikas līdzekļus. Apbedīšana uz valsts rēķina Gadījumā, ja bēru organizēšanu neviens nav uzņēmies, vai, ja persona, kura to ir uzņēmusies, nav atrodama, vai arī ja šī persona nerūpējas par bēru organizēšanu, tad tās vietējās pašvaldības vadītājs, kuras teritorijā konstatēta nāve, 30 dienu laikā pēc miršanas fakta paziņojuma nodrošina, lai apbedīšanas izdevumi tiktu segti no valsts līdzekļiem. Tā vietējā pašvaldība, kuras 2012. g. jūlijs 18
teritorijā atradās mirušās personas pēdējā dzīvesvieta, atlīdzina apbedīšanas izdevumus tai pašvaldībai, kuras teritorijā konstatēta nāve. Kādos gadījumos tiek piešķirti vecuma pabalsti? Uz pensijām piesakās, aizpildot standarta veidlapu. Ungārijā dzīvojošas personas šādu pieprasījumu var iesniegt personiski, pa pastu vai elektroniskā veidā jebkurā pensiju apdrošināšanas pārvaldē. Pieprasījuma anketas ir pieejamas tīmekļa vietnē: http://www.onyf.gov.hu vai arī jebkurā pensiju klientu apkalpošanas dienestā. Personām, kuras pastāvīgi vai īslaicīgi dzīvo ārvalstīs (kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts), pensijas pieprasījums jāiesniedz Pensiju maksājumu pārvaldē. Ja pieprasītājs neiesniedz anketu personīgi, viņa parakstam uz izdrukātās anketas jābūt notariāli apliecinātam vai apstiprinātam Ungārijas pārstāvniecības iestādē ārvalstīs vai arī ārvalsts atbildīgajā iestādē. 2012. g. jūlijs 19
VII nodaļa. Apgādnieka zaudējuma pabalsti Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti? Galvenais pamatnosacījums, lai tuvinieki varētu pretendēt uz apdrošināšanas apgādnieka zaudējuma pabalstiem, ir mirušās personas darba stāža pietiekams ilgums, vai arī viņa pirms nāves ir saņēmusi vecuma vai invaliditātes pensiju. Persona, kura tīši veicinājusi apdrošinātās personas nāvi (saskaņā ar tiesas spriedumu), nav tiesīga saņemt pabalstu. Apgādnieka zaudējuma pensija atraitnības vai bērna bāreņa gadījumā tiek piešķirta atraitnim/atraitnei un bārenim, ja apgādnieks miris nelaimes gadījuma darbā rezultātā (profesionālas izcelsmes kaitējums). Atraitnes vai atraitņa pensija Saņemt atraitņa/atraitnes pensiju (Özvegyinyugdíj) ir personas, kuru laulātais ir miris kā vecuma pensijas saņēmējs vai: miris pirms 22 gadu vecuma sasniegšanas; un sasniedzis kalpošanas stāžu nākamajās 180 dienās pēc mācību beigšanas; vai kopā sasniedzis vismaz 2 gadu kalpošanas stāžu, miris vecumā no 22 līdz 25 gadiem un sasniedzis vismaz 4 gadu kalpošanas stāžu; miris vecumā no 25 līdz 30 gadiem un sasniedzis vismaz 6 gadu kalpošanas stāžu, miris vecumā no 30 līdz 35 gadiem un sasniedzis vismaz 8 gadu kalpošanas stāžu, miris vecumā no 35 līdz 45 gadiem un sasniedzis vismaz 10 gadu kalpošanas stāžu, miris vecumā no 45 gadiem un sasniedzis vismaz 15 gadu kalpošanas stāžu. Pabalstu saņemt ir tiesīgas arī personas, kuru mirušais laulātais nav sasniedzis norādīto kalpošanas stāžu, bet ir sasniedzis nepieciešamo kalpošanas stāžu zemākai vecuma grupai, ja vien pēc attiecīgā datuma līdz nāves datumam šajā kalpošanas periodā nav bijuši pārtraukumi, kas ilgāki par 30 dienām. Pagaidu un pastāvīgā atraitņa/atraitnes pensija: Pagaidu atraitņa/atraitnes pensija pienākas 1 gadu vai ne ilgāk kā 3 gadus, ja atraitnis/atraitne aprūpē bāreni. Pagaidu atraitņa/atraitnes pensiju pārveido pastāvīgajā pensijā, ja laulātais: ir pārsniedzis savu attiecīgo pensijas vecumu; vai ir atzīts par personu, kuras darbaspēja ir mainījusies; vai Tam ir vismaz divi nepilngadīgi bērni (kas ir tiesīgi uz bāreņa pabalstu) no nelaiķa. Atraitnēm vai atraitņiem, kuru laulātais vai laulātā no 2010. gada 3. novembra līdz 2011. gada 31. janvārim pārgāja uz pirmā līmeņa valsts pensiju shēmu, ir tiesības izvēlēties, vai saņemt atraitnes vai atraitņa pensiju vai jaunu pabalstu atraitnes vai atraitņa apgādnieka zaudējuma pensiju (özvegyi járadék). Atraitnes vai atraitņa apgādnieka zaudējuma pensijas apmēru nosaka pēc uzkrātās summas. Bāreņa pabalsts Bāreņa pabalsts pienākas jebkuram bērnam, tostarp iepriekšējā laulībā vai neoficiālā kopdzīvē pirms tās dzimušam bērnam, kurš audzis šajā ģimenē laulības vai neoficiālās 2012. g. jūlijs 20
kopdzīves ietvaros. Bioloģiskā vecāka nāves gadījumā bāreņa pabalsts nepienākas adoptētam bērnam, izņemot gadījumu, kad adoptētājs ir bioloģiskā vecāka laulātais. Bāreņa pabalsts pienākas arī brāļiem, māsām, mazbērniem, mazmazbērniem un mazbērnu mazbērniem, ja tie dzīvojuši vienā mājsaimniecībā ar mirušo un ja viņu ģimenē nav neviena, kam pienāktos vai kuram būtu iespējams viņus audzināt. Vecāku pensija Uz apgādnieka zaudējuma pensiju vecākiem var pretendēt vecāks, kura mirušā bērna apdrošināšanas stāžs dod tiesības uz vecuma vai invaliditātes pensiju vai kura mirušais bērns saņēmis vecuma vai invaliditātes pensiju, ja bērna nāves brīdī šis vecāks ir invalīds vai sasniedzis 65 gadu vecumu un pēdējā dzīves gada laikā lielā mērā bijis bērna apgādībā. Kādas izmaksas tiek segtas? Atraitnes vai atraitņa pensija Apgādnieka zaudējuma īslaicīgā pensija atraitņiem parasti tiek piešķirta uz vienu gadu no mirušā laulātā nāves dienas (līdz pat trim gadiem, ja atraitnis/-ne rūpējas par bāreni). Šim termiņam beidzoties, tiek piešķirta pastāvīgā apgādnieka zaudējuma pensija atraitņiem, ja attiecīgā persona ir sasniegusi vecumu, kas dod tiesības uz vecuma pensiju (t. i., pensionēšanās vecumu), vai, ja šī persona ir invalīds vai audzina vismaz divus bāreņus (vai vienu bāreni, kas ir invalīds vai slimo ar nepārejošu slimību), kas ir mirušās personas bērni. Pastāvīgā apgādnieka zaudējuma pensija atraitņiem pienākas arī gadījumā, kad kāds no minētajiem apstākļiem iestājas 15 gadu laikā pēc mirušā laulātā nāves, ja šī persona mirusi līdz 1993. gada 1. martam, vai 10 gadu laikā, ja tā mirusi pēc 1993. gada 28. februāra. Apgādnieka zaudējuma īslaicīgās pensijas atraitņiem apmērs sasniedz 60 % no pensijas, uz kādu bija vai būtu bijušas tiesības mirušajam laulātajam. Pastāvīgā atraitnes pensija arī ir 60 % apmērā, ja viņai nav tiesību saņemt pašai savu pensiju, pretējā gadījumā tā ir 30 % apmērā no mirušā pensijas. Ja pārdzīvojusī persona saņem personīgo pensiju, pastāvīgās apgādnieka zaudējuma pensijas atraitņiem apmērs sasniedz 30% no mirušajam laulātajam pienākošās pensijas. Minimālais pensijas apjoms nepastāv. Bāreņa pabalsts Bāreņa pabalstu maksā līdz brīdim, kad bērns sasniedz 16 gadu vecumu vai tik ilgi, kamēr tas pabeidz klātienes studijas, bet ne ilgāk par 25 gadu vecumu. Ja bērns kļūst par invalīdu līdz bāreņa pabalsta termiņa beigām, viņam ir tiesības uz šo palīdzību visu invaliditātes laiku, neatkarīgi no viņa vecuma. Tiesīgs saņemt pabalstu ir bērns, kura vecāks pirms nāves ir sasniedzis atraitņa/atraitnes pensijai nepieciešamo stāžu vai miris kā vecuma pensionārs. Bāreņa pabalsta apmērs ir 30 % no mirušā pensijas un 60 % gadījumā, ja miruši abi vecāki vai arī pārdzīvojušais vecāks ir invalīds. Kopš 2010. gada šī pabalsta apjoms nevar būt mazāks par HUF 24 250 (EUR 85). Ja bērnam pienākas bāreņa pabalsts par 2012. g. jūlijs 21
abu vecāku zaudējumu, viņam tiek piešķirts pabalsts tajā apmērā, kurš no abu vecāku apdrošināšanas iemaksu viedokļa ir visizdevīgākais bērnam. Vecāku pensija Vecāku pensija tiek aprēķināta tādā pašā veidā kā atraitnes pensija un ar tādiem pašiem piemērošanas nosacījumiem (60 % vai 30 % apmērā). Ja uz apgādnieka zaudējuma pensiju vecākiem pretendē vairākas personas, tā jāsadala vienlīdzīgās daļās starp pretendentiem. Minimālais pensijas apjoms nepastāv. Kādos gadījumos tiek piešķirti apgādnieka zaudējuma pabalsti? Uz pensijām piesakās, aizpildot standarta veidlapu. Ungārijā dzīvojošas personas šādu pieprasījumu var iesniegt personiski, pa pastu vai elektroniskā veidā jebkurā pensiju apdrošināšanas pārvaldē. Pieprasījuma anketas ir pieejamas tīmekļa vietnē: http://www.onyf.gov.hu vai arī jebkurā pensiju klientu apkalpošanas dienestā. Personām, kuras pastāvīgi vai īslaicīgi dzīvo ārvalstīs (kas nav Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomiskās zonas dalībvalsts), pensijas pieprasījums jāiesniedz Pensiju maksājumu pārvaldē. Ja pieprasītājs neiesniedz anketu personīgi, viņa parakstam uz izdrukātās anketas jābūt notariāli apliecinātam vai apstiprinātam Ungārijas pārstāvniecības iestādē ārvalstīs vai arī ārvalsts atbildīgajā iestādē. 2012. g. jūlijs 22
VIII nodaļa. Pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām Kādos gadījumos tiek piešķirti pabalsti attiecībā uz nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām? Ungārijas valsts apdrošināšanas sistēma piešķir pabalstus attiecībā uz nelaimes gadījumiem: apdrošinātām un tām pielīdzināmajām personām; individuāliem uzņēmējiem (atsevišķi vai to grupai), kas ir pilntiesīgie pensionāri vai ir pensijas vecumā, kā arī tiem, kas saņem apgādnieka zaudējuma pensiju; privātiem pensionāriem, kas pieder pie kādas kooperatīvsabiedrības un veic algotu darbu, pamatojoties uz citiem darba līgumiem. Apdrošināšana sedz visus ievainojumus un saslimšanas, kas radušies darba izpildes laikā vai kas saistīti ar attiecīgā darba veikšanu, kas radušies ceļā uz vai no darba (nelaimes gadījumi darbā), kā arī saslimšanas un veselības stāvokļa pasliktināšanos saistībā ar izpildāmā darba īpašu bīstamību (arodslimības). Arodslimības definē valdība. Apdrošināšana nesedz izdevumus gadījumā, ja ievainojumi un saslimšana radusies paša cietušā rīcības dēļ. Pateicoties darbinieka un darba devēja veiktajām veselības apdrošināšanas obligātajām iemaksām, apdrošinātajai personai ir tiesības uz veselības aprūpi nelaimes gadījumos. Šie kritēriji ir šādi: pabalsti natūrā (veselības aprūpe); naudas pabalsti, piemēram, nelaimes gadījuma pabalsti un nelaimes gadījuma rente. Kādas izmaksas tiek segtas? Pabalsti natūrā Pabalsti natūrā aptver medicīnisko palīdzību, 100 % apmaksu medikamentiem, ārstniecības iekārtas un veselības aprūpi, kā arī atsevišķu zobārstniecības pakalpojumu apmaksu, ja tie saistīti ar attiecīgo saslimšanu vai ievainojumu. Bez tam uz šiem veselības aprūpes pakalpojumiem var pretendēt arī: Ungārijas pilsoņi, kas mācās vidējās vai augstākās mācību iestādēs, piedalās praktiskajā apmācībā; pacienti, kuri saņem ārstēšanu sociālās terapijas iestādēs; ieslodzītie; sabiedrisko darbu vai pasākumu brīvprātīgie; un strādnieki, kuriem ir izsniegta darba atļauja uz noteiktu laiku. Nelaimes gadījuma darbā slimības pabalsts Nelaimes gadījuma darbā slimības pabalsts (Baleseti táppénz) tiek piešķirts personai, kura pēc nelaimes gadījuma vai arodslimības ir darbnespējīga un, veselības stāvokļa vai nepieciešamās terapeitiskās iekārtas trūkuma dēļ, nav spējīga turpināt veikt savu darbu. Nelaimes gadījuma pabalsta apjoms ir līdzvērtīgs 100 % no ienākumu apjoma (90 %, ja nelaimes gadījums notiek ceļojuma laikā). Šo pabalstu izmaksā gadu, taču vajadzības gadījumā tā izmaksāšanu ir iespējams pagarināt vēl uz vienu gadu. 2012. g. jūlijs 23